Kopā ar motociklu noripināti ~ 4990 km. Vēl gan jāpieskaita, kāds labs gabals prāmju gabaliņu. Cipari salasīti pēc GPS ierakstiem, utml. Diemžēl odometru nepierakstīju un otro, nullējamo izmantoju degvielas uzpildes plānošanai. Ceļojumā pavadītas 11 dienas (pēdējo neieskaitīju), t.i. vidēji dienā nobraukti ~450 km. 
Daži secinājumi:

 No rīta, vēl pa gultu vāļājoties pasūtu pa telefonu biļetes uz prāmi, lai nerastos kādi pārpratumi, un tad nesteidzīgi sapakojos un izrakstos no hosteļa. Piefiksēju, ka neesmu šeit vienīgais motociklists - tā es iepazīstos ar Aleksandru no krievijas. Noskaidrojam, ka prāmji mums attiet gandrīz vienādos laikos no vienas un tās pašas ostas. Viņš arī ir atceļā uz mājām, arī apceļojis skandināviju, tik maršruts citādāks, uz ziemeļiem nav bijis, izbraucis vairāk pa vidu, ja skatās ZD virzienā. Nolemjam izmest kādu līkumu ar kājām pa Stokholmu.

Pieveiki ~ 360 km. Rīts bija jauks, varēja just ka būs siltāks. Jau vakar atbrīvojos no bikšu siltās oderes, šodien bija kārta jakas siltajai oderei. Ikrīta rituāls ar telts savākšanu un apžāvēšanu, brokastis un silta tēja termosā (kurai šoreiz vairs nav tik liela nozīme). Atvados no tiem norvēģiem, kas pamodušies, un atkal vējš svilpo man ausīs. Biju izvēlējies kārtējo ne galvenā ceļa maršrutu ezeram gar otru krastu.

Pieveikti 497 km. Šais kojās gulēšana bija tīri o'k. Par laimi neviens nekrāca, tik tad, kad jau taisījos uz izbraukšanu, kāds blakus divstāvenē sāka vareni dot vaļā. Šodien bija ieplānots vnk. stiepiens iekš Zviedrijas. Rīts par spīti bija apmācies un ik pa brīdim līņāja. Bet zinot prognozes, ka tam lietum jāpāriet, nogaidīju kādu brītiņu, kad nelīst un devos ceļā, pie sevis nodomādams, ka te ir vērts iegriezies un pavadīt nedaudz vairāk laika. Izbraucot no Trondheimas atkal sāk līt.

Pieveikti 441 km. Pa nakti gan ne viens trollis nerādās un veiksmīgi noguļu līdz pat rītam. Paveicu savus ikrīta rituālus un dodos tālāk ceļā. Esmu jau sācis ilgoties pēc mājām. Laikam nogurums dara savu. Kādu brīdi gan jau nodomāju vai Trondheimas apmeklējumu neatmest un taisnākā ceļā doties uz Stokholmu. Tomēr ap pusdienlaiku, skatoties uz kartes, tāpat ir skaidrs, ka pa divām dienām tāpat netikšu galā un tāpēc tomēr izlemju doties uz Trondheimu. Pirms tam rīta pusē turpinot savu ceļu dodos pa maršrutu, kas izskatās pēc tāda kā jauna Norvēģijas mazceliņa, bet ar asvaltu.

Pieveikti 254 km + prāmis ~100km. Mans vakardienas plāns nostrādā tīri labi. Pie tam lietus no rīta nav īpaši stiprs. Pavēss gan. Pie prāmja gan esmu tikai kādas minūtes 20 pirms. Izrādās visi mašīnveidīgie uz prāmja netiek, bet mani veiksmīgi vienā stūrī iestutē. Ies piestropēju moci ar iedoto stropi, bet prāmja vīrs vēl piesien abus riteņus. Uz Helsinku prāmja pietika ar stropi vien. Iebraucot jūrā top skaidrs kāpēc - šupo tīri labi, lai gan ne īpaši stipri. Tiekot uz cietzemes, Bodo īpaši neuzkavējos - velku tik pāri kalniem uz Mo i Rana.

Noripināti 252 km. Šodiena kā nekā svētdiena - aptuven ar tādu domu biju nolēmis šodien nekur neskriet un kilometrus un laiku neskaitīt. T.i. vnk. nesteidzīgi apskatīt Lofotu salas. Biju jau maķenīt paguris no kilometru un laika skaitīšanas, lai paspētu uz kādu prāmi, vai izmuktu no lietus u.tml. Sacīts darīts. Protams, ka noteikti jāaizbrauc līdz pilsētai A. Pareizi gan rakstās kā A ar aplīti vai punktiņu galā un lasās tā kā sajaucot a ar ō. Vēl arī pēc vietējā nakstmāju saimnieka ieteikumiem jāmēģina izbraukt kāds vecais pamestais kalnu ceļš.

Pieveikti 434 km. Šai vietā teltī gulējās tīri labi. Pa nakti bija pat palicis siltāks un diena rādījās jauka. Šodien mans mērķis ir Lofotu salas. Pa ceļam pie Andselv nolemju nebraukt pa galveno ceļu, bet paņemt vēl pāris salas (Andorja un Rolla) un uz Harstad (sala Hinnoya) pārcelties ar prāmi. Diena izvēršas šķiet neierasti karsta šai vietai (vēl krietni aiz polārā loka) - pāri pār 20 grādiem. Noģērbju visu ko var noģērbt, atstājot tikai plānāko no man esošā moto apģērba - vienalga karsti, ja vien nebrauc gana ātri.

Pieveikti 506 km. Pie Ārnta ir ļoti labi. No rīta ir ļoti silts un spīd saulīte - nemaz tā īsti negribas nekur doties. Ir arī vilinājumi: mēģināt izpeldēties un pamakšķerēt. Zivis te ķeroties patiešām labi - uz visa, ka tik kas kust. Vienas tādas galvassakuss regojas Ārnta puķu kastē - izskatās pēc īsta elles briesmonīša. Tomēr paskatījies prognozēs un zinot cik strauji arī šeit laiks var mainīties, nolemju labāk braukt un pie laba iznākuma to visu mēģināt Lofotu salās. Atvados no jaukās un draudzīgās internacionālās kompānijas un dodos atceļā.

Pieveikti ~ 430 km no tiem 18 km kājām. Jauks rīts jaukā vietā, vien odu un knišļu netrūkst. Par cik esmu gana tālu ticis, tad jau pēc kādas stundas šķērsoju Norvēģijas robežu. Kalni aug augumā un drīz arī tieku līdz Ziemeļu ledus okeāna līcim jeb pareizāk sakot fjordam. Pusdienoju pie strautiņa. Lai iekurtu savu brīnumplītiņu atklājas problēmas ar vēja šķiltavām, kuras jau bija tādas nestabilas darbībā un šoreiz atbildīgā mirklī vairs nešķiļas ne par ko.