Pieveikti 434 km. Šai vietā teltī gulējās tīri labi. Pa nakti bija pat palicis siltāks un diena rādījās jauka. Šodien mans mērķis ir Lofotu salas. Pa ceļam pie Andselv nolemju nebraukt pa galveno ceļu, bet paņemt vēl pāris salas (Andorja un Rolla) un uz Harstad (sala Hinnoya) pārcelties ar prāmi. Diena izvēršas šķiet neierasti karsta šai vietai (vēl krietni aiz polārā loka) - pāri pār 20 grādiem. Noģērbju visu ko var noģērbt, atstājot tikai plānāko no man esošā moto apģērba - vienalga karsti, ja vien nebrauc gana ātri. Tas gan ne īpaši izdodas - ceļi te īpaši šauri, vietām praktiski vienai mašīnai, pat ar moci nesamainīsies, ja neizmantosi kabatas. Bet tas mani tikai priecē - skati arī skaisti, nedaudz savādāki. Ceļa malā viens no daudzajiem mazajiem ūdenskritumiem. Tā vien gribas tanī ielīst un atveldzēties, bet nedaudz baidoties par prāmja atiešanas laikiem (kurus nezinu), paņemu tikai ūdeni un kādu bildi un dodos tālāk. Vienā brīdi piekšā varens burziņš - vēlāk izrādās šeit notiek diezgan nopietnas velosacīkstes. Redzu tik izsaukuma ceļa zīmi ar kaut ko parakstītu apakšā no kā es saprotu tikai "stop for signal" (varbūt), ir arī kaut kur kaut kādas lentes, bet starp kurām es tā lēni varu izbraukt. Tā nu lēni brauktdams tieku līdz tiltam, kura vidū stāv poliču auto (pirmo vispār tikai te ieraudzīju). Lēni piebraucu un jautāju vai es te varu braukt. Tas gan nopukojas kā es te esmu ticis, jo ceļš taču bijis bloķēts, un ka notiek sacensības, ka es esmu ticis starp divām grupām, bet tomēr sarunājam, ka es pie tilta otrā pusē sagaidu kad aizbrauks otrā grupa un tad varu doties aiz šiem. Daru kā sacīts. Tur satieku dažos vietējos motobraucējus, kas izrādās eskortē šo pasākumu: divi pa priekšu viens no beigām. Noskaidroju arī par prāmi - izrādās šis velobraucēju pasākums man neliek neko kavēt. Kamēr gaidu nākamo startu vēroju kā no zivīm līcī biki ūdens uzvārās - kaijām galds uzklāts. Makšķernieki ar laivām gabalu tālāk pie tilta arī steidz šurp, bet šķiet par vēlu. Nākamajā brīdī velopasākums jau sākas, tas tiek pavadīts ar filmēšanas grupu helikopterā. Vēl pēc brītiņa varu šiem "uzsēsties uz astes". Braukšana lēna it sevišķi  pret kalnu, saulē cepos savā moto apģērbā ārā. Eskortētāja pavecā honda sāk dūmot. Par laimi velopasākums notiek tikai uz vienas salas. Man jābrauc caur tuneli uz otru. Tunelī (praktski tā ir visos, nu tuneļi man te nepatika) savukārt riebīgi auksti it sevišķi šitādam iesvīdušam. Drīz esmu ari pie prāmja piestātnes, kur man ir kāda stunda laika, ko pavadu pārbaudot e-pastus un pierakstot aizvakardienas piedzīvoto. Tālāk īpaši nepiestāju, jo līdz vakaram jāpaspēj līdz sarunātajām nakstmājām uz Vestvagoy salas. Skati atkal nedaudz pamainās - klintis un kalni vēl stāvāki, kas mijas ar līcišiem, daži ar izkaisītiem akmeņu bluķiem savukārt citi ar baltām smiltiņām, kas dekorējās ar dzidru, zili-zaļu ūdeni. Pa vidam mazas zvejnieku ostiņas ar maziem ciematiņiem. Tā arī baudot smukos skatus un ceļu līkumus tieku līdz norādītajai vietai. Apstājoties un precizējot māju gan "nolieku" moci uz sāniem, jo nebiju pamanījis vienu iedobi ceļa malā, kurā ietrāpīju ar kāju un zaudēju līdzsvaru. Drīz esmu arī pareizajā adresē un mans šodienas ceļojums ir galā.

Skatīt lielāku karti