Esmu "atvēris" atkal komentēšanas iespēju, bez moderācijas (bez manas akceptēšanas), izmantojot jau pieminētās slepenās atslēdziņas iespējas.
Šī arīdzan ir tāda kā maza slavas dziesma satura vadības sistēmai Drupal, jo es kaut kā nespēju lāgā atrast motivāciju to studēt, lai spētu tam uzrakstīt/uzprogrammēt kādu sav moduli/vajadzību. Vnk. visu, ko es iedomājos es atrodu tā brīvajā moduļu bibliotēkā.

Ne reizies vien esmu "cepies" par virspusējiem tekstiem attiecībā uz atvērtā koda programmatūru, kas šad tad parādās lielajos sabiedriskajos mēdijos. Līdz šim arī neredzēju tādu īsti labu pretargumentu paraugu no atvērtā koda nometnes puses.
Tomēr beidzot esmu uzgājis vietējo saitiņu, kas mani patīkami pārsteidza ar savu dziļo izpratni par atvērtā koda lietām un savām aktivitātēm.

Augošam organismam (šinī gadījumā ar to domājot ģimeni ar bērniem regulāri vajadzīgas kādas pārmaiņas. Tanī skaitā istabu un mēbeļu iekārtojumā un izvēlē.
Protams, ka tas ir pietiekami pārdomājams un plānojams pasākums, jo mēbeles jau mēdz būt daudz un dažādas kaut vai izmēru ziņā, savukārt mūsu istabās tās vietas ir tikai tik, cik ir.

Atbilde:
Patiesībā tā ir krietni vienkāršāka nekā Windozē.
Katrā ziņā iekš Ubuntu Linux tā viš'i.
Nav pat jāklejo pa lapām novelkot un failus u.tml., instalējamo programu saraksts / datubāze (kas patiesi ir mīlzīga) ir jau iekļauta instalācijas programmā. Atliek tikai salikt ķeksišus un nospiest podziņu.

Jau minēju savos pierakstos radio raidījumu par atvērto kodu. Tas gan bija vai nu apzināti samudžināts un virspusējs, vai žurnālistu kompetences trūkums, jo par lietu būtībām īsti nerunāja.
Tomēr sen nebiju redzējis neko tik tendenciozu, vienpusīgu un bezkaunīgu kā šo rakstu Tvnetā.

Bija virkne iemeslu, lai jau kādu laiciņu tika briedināta doma par kādas atvērtā koda grāmatvedības programmas apgūšanu. Zināmā mērā arī dižķibelei jāpateicas par to, ka pēdējās pāris nedēļas laikā tika veltīts diezgan laika un nervu, lai iebrauktu grāmatvedībā + programmā.
Bet nu visu pēc kārtas:

Nesen lasiju Egleskoka pārdomas par to, ka ļoti bieži informācijas plūsmā (medijos) tiek lietota iepriekšdefinētu iespēju piedāvāšana runājot par kādas problēmas risinājumiem, tādējādi lasītājam "sašaurionot skatu" uz doto problēmu. Es gan nedaudz šaubos, ka tas ir apzināti, varbūt vnk. tas ir žurnālistu kompetences trūkums.
Par ko līdzīgu nācās šorīt pārliecināties pirmajā Latvijas radio, kur bija raidījums par programmatūras izmaksām valsts iestādēs, jeb atvērtais kods pret t.s. komerciālo programmatūru (vai arī otrādi).

Biju domājis, ka atvērtā koda risinājumi pie mums tā īsti netiek saprasti un izprasti, bet citur lielākoties ir vairāk atbalstīti. Tomēr kā izrādās tāds priekšstats var būt gana maldīgs.
Še ku reku pastāsts (angļu valodā gan) par programētāju ar pieredzi atvērto koda projektos, kuram ir problemas ar darba dabūšanu.
Hm...

Man jau pat šķiet, ka līdzīgai idejai(-ām) kaut kur jau informācijas telpā jāklejo.

Nedaudz detālāk ideja sekojoša:
Tā vietā, lai būtu vairākas savstarpēji konkurējoši datu pārraides uzņēmumi, ir:
a) izveidota sabiedriska organizācija no speciālistiem un ieinteresētajām pusēm, kas izstrādā datu pārraides un apmaiņas noteikumus un standartus, kas jāievēro sistēmas izveidotājiem un uzturētājiem.

Pēdējās pāris dienās radio (R1) dzirdēju dažas incantas ziņas un izrietošās papildintervijas saistībā ar M$ piedāvājumu atlaist Latvijas valstij stipri smuku summiņu par šamo produktu lietošanu. Droši vien par šo tēmu ne vienā vien portālā un emuārā ir iedegusies varen plaša un nikna diskusija.