Nesen lasiju Egleskoka pārdomas par to, ka ļoti bieži informācijas plūsmā (medijos) tiek lietota iepriekšdefinētu iespēju piedāvāšana runājot par kādas problēmas risinājumiem, tādējādi lasītājam "sašaurionot skatu" uz doto problēmu. Es gan nedaudz šaubos, ka tas ir apzināti, varbūt vnk. tas ir žurnālistu kompetences trūkums.
Par ko līdzīgu nācās šorīt pārliecināties pirmajā Latvijas radio, kur bija raidījums par programmatūras izmaksām valsts iestādēs, jeb atvērtais kods pret t.s. komerciālo programmatūru (vai arī otrādi).

Es pat teiktu, ka šī ir obligātā literatūra krīzes laikam - Jāņa Kučinska grāmata ‘Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē’. Manā skatījumā viens no krīzes faktiem ir tāds, ka iekšējās sadarbības trūkums ir viens no faktoriem, kas veicinājis krīzi un padara to vēl nejaukāku. Tāpēc šī grāmata var kalpot par pamatu labām idejām, kā apvienoties un darboties kopā un kā veidot noteikumus, kas stimulē sadarbību.