Lai gan droši, ka būšu atkārtojies, bet šis kāda drauga vakardienas sūtījums man likās to vērts, lai ievietotu savā emuārā.
Iepriekš atvainojos, ja būšu pārkāpis kādas autortiesības. Tādā gadījumā nekavējoši dodiet ziņu, lai varu attiecīgi šo izņemt vai pievienot atsauksmi.

Ne Zanderam vienīgajam dīvaini sapņi rādās. Visi mēs kaut ko palaikam murgojam. Arī es redzēju sapni...

***

Kaut kāda apkārt plūstošā informācija liek man domāt, ka nākamā vadošā partija nebūs tā, kurai būs visjaudīgākā lokomotīve, bet tā kas izmantos īso vēlētāju atmiņu nevis tikai dažas reizes ap vēlēšanām, bet regulāri izglītojot savus vēlētājus par savu darbu, spējot nolaistes vai pacelties līdz dažādiem līmeņiem.Kas būs dzirdami ne tikai ar tuvējām vēlēšanām, bet arī parastajos ikdienas darbos un arī ķīviņos spējot bez prasta atsitiena pamatot nepopulārus lēmumus un notikumus. Un beigu beigās spēt saliedēt uz kolektīvu darbību ārpus vēlēšanām.

Latvijas Radio 1 šodien bija raidījums par to kā krīze tapa Latvijā ar dažiem labiem vēsturiskiem politiķu un banku vadoņu izteikumiem dažus gadus atpakaļ. Raidījums ar domu pameklēt, kurš tad vainīgs.
Diezgan pamācošs raidījums - iesaku noklausīties. Saitīte uz arhīvu šeit:
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2009/09/20090911.htm
Skat raidījumu "Krustpunktā" 13:06.

Šito es man ļoti gribējās izkopēt. Tiesa gan tas ir krievu valodā.

«Янки из Коннектикута при дворе короля Артура»

Virsrakstā nedaudz pārfrāzēju pazīstamā raidījuma nosaukumu.
Vakar svinot Annas izraisījās tāda diskusija par to, kurp dodas Latvijas politika un sabiedrība. No maniem sarunas biedriem tā izklausījās gana pesimistiska - lielākā daļa sabiedrības ir tāda, kāda ir un kamēr nemainīsies doma "vispirms man un tad pārējiem varbūt" ("vispirms ēdīsim Tavu un pēc tam katrs savu"), tikmēr te nekādas pāmaiņas nebūs.
Man gan gribas noticēt un akcentēt pāris rakstus (saitītes), kas pretēji dominējošajiem mediju kanāliem, kuri runā tik par kārtējo apcirpšanu, dod kādu ideju, ko vajadzētu mainīt:

Iepriekš jau rakstīju par satraukumu, ko raisīja daži ES likumprojekti saistībā ar interneta piekļuves segmentēšanu. Liekas, ka tracis ir attaisnojies un ir pieņemta versija, kur tas nav atbalstīts. Šinī paša rakstā ir bildīte, kur ir redzams, kā kurš balsojis atbilstoši sēdvietu izvietojumam.

Laikam trešdien vai otrdien pastkastītē atradās reklāma lv un ru valodās - stājies partijā. Nevienu no tām sejām nepazinu, uzrunājošie teksti neuzrunāja. Lapiņa pa taisno ielidoja miskastē - vairs pat neatceros, kā tos sauca.

Iespējams, ka šīs straujās ekonomikas izmaiņas, kas ir nosaukta par krīzi, mani ir no jauna pamodinājušas domas par aktīvāku iesaistīšanos politikā. Kaut gan iespējams vai pat varbūt visticamāk, ka tas vairāku faktoru kopums.
Līdz šim mani tas nu galīgi nesaistīja pa daļai tāpēc, ka es sevi uzskatīju par gana nederīgu šādiem pasākumiem, gan arī sajūta, kas es ar to neko reālu pozitīvu iesākt nevaru, ja nu vienīgi skriet kādam pakaļ.

Jābūt diezgan šaurā laikā un telpā nokoncentrētam, lai nepamanītu vienu lietu - šī krīze nav tikai finansu krīze. Ja kaut bišķīņ cenšas paskatīties plašāk, tad top skaidrs, ka kaut kas nav galīgi kārtībā vispārīgī - mūsu vispārējās (sa)dzīves sistēmās.
Kaut kādā ziņā diezgan droši var teikt - sistēma ir sapuvusi. O'k - nebūsim tik nopietni un traģiski - sistēma( ir sevi izsmēlusi.
Nu jau ne tikai Zeitgeist kustība grib kaut ko radikāli mainīt. Tas notiek tikpat kā visās t.s. rietumu sabiedrības valstīs ko skārusi krīze. Tanī skaitā mūsu tēvu zemītē arīdzan.

Manuprāt ļoti vērtīgs skats no malas uz pēdējo gadu Latvijas un ne tikai politiku un ekonomiku izskanēja šorīt Latvijas Radio 1 intervijā ar Edvardu Lūkasu no The Economist. Tas vnk. ir jādzird.
Katrā ziņā man patika atziņa pašās intervijas beigās...
Sākumā gan pieteikums bija šķērsām.
Variet to noklausīties radio arhīvā ap 08:14 un 08:24: