Līdz šim es tiku domājis, ka dzīvošana laukos ir tas lētākais, ekoloģiskākais variants. Tomēr maķenīt citu skatu man pavēra Uģa Rotberga (www.pdf.lv) kādā intevijā teiktais, ka nekas nevar piedāvāt minimālāku dabas resursu patēriņu un ekonomiskāku dzīvi rēķinot uz vienu cilvēku, kā pareizi organizēta pilsētu dzīve.

Dzirdēju no vienas valsts amatpersonas, ka tas ir 1%.

Tā atrumā ar Brilleem (Google) neko neatradu. Tik runas ierakstu no diskusijām 2001. gadā, kur bija minēti 7%.

Tas nozīmē, ka tas, ko Tev būs darīt vai nedarīt (un ko domāt, un par ko maksāt), nosaka tikai viens cilvis Tavā pagastā, vai mājā (ja Tu dzīvo pilsētā).

P.S. Priecāšos, ja kāds atsūtīs man kādu saitiņu uz kādu precīzāku avotu.

Izmantoju to iespēju saistībā ar Tautasforumiešu tikšanos, lai paviesotos Godesverderā.
Tas bija labs pretstats dominējošajos medijos skanošajām ziņām, par to ko mēs nespējam. Pat dažs labs atmodas laika aktīvists ir aizdomājies līdz "mēs savu valstiskumu varam zaudēt, jo mums nav tas un tas un mēs nevaram to un to". Žēl, ka nevaru atrast saiti uz interviju vai ierakstu, tad tas būtu atsevišķa ieraksta vērts. Ceru, gan ka tās bija viņa šaubas, nevis apzināta nespējnieku sajūtu sēšana sabiedrībā.

T.s. Rīgas mikrorajonos ar paneļu mājām dzīvo 70% Rīgas iedzīvotāju.

Kur šodien ir īstā Rīga un Rīdzinieki?

Anekdote (diezgan traģikomiska) iz dzīves par elektronisko parakstu Latvijaa:
Manam labam draugam un kolēģim pec menesa paraksts beidzas. Šis saņem e-pasta vestuli no pasta - ja gribat pagarināt, nemiet pasi un ejat uz tuvāko pasta nodalu (!, atzime mana) pec saraksta un aizpildiet iesniegumu ...
Tikēr reizēm nievāto brāļu zemē Igaunijā var ielogoties sistemaa ar sava telefona pin kodu ...
Lai paraksta funkcionalitāti ieliktu kādā savā/citā mājas lapā, ir brīvi publiski pieejamas programmu bibliotēkas...
Vienīgi identifikacijas uzturesana ir 0,8 Ls menesii ...

Iepriekš jau rakstīju par satraukumu, ko raisīja daži ES likumprojekti saistībā ar interneta piekļuves segmentēšanu. Liekas, ka tracis ir attaisnojies un ir pieņemta versija, kur tas nav atbalstīts. Šinī paša rakstā ir bildīte, kur ir redzams, kā kurš balsojis atbilstoši sēdvietu izvietojumam.

Man jau pat šķiet, ka līdzīgai idejai(-ām) kaut kur jau informācijas telpā jāklejo.

Nedaudz detālāk ideja sekojoša:
Tā vietā, lai būtu vairākas savstarpēji konkurējoši datu pārraides uzņēmumi, ir:
a) izveidota sabiedriska organizācija no speciālistiem un ieinteresētajām pusēm, kas izstrādā datu pārraides un apmaiņas noteikumus un standartus, kas jāievēro sistēmas izveidotājiem un uzturētājiem.

Laikam trešdien vai otrdien pastkastītē atradās reklāma lv un ru valodās - stājies partijā. Nevienu no tām sejām nepazinu, uzrunājošie teksti neuzrunāja. Lapiņa pa taisno ielidoja miskastē - vairs pat neatceros, kā tos sauca.

Vispirms pie manis nonāca Ilgtermiņa stratēģijas kaut kāda sākuma versija PDF formātā. To spriežu pēc tā, ka tai bija minimāls noformējums. Tomēr no tās izlobīju arī izcelsmes avotu.
Incanti, ka lai arī izstrādes pasākums notika 2008. gadā, nebiju to īpaši piefiksējis - redz ko dara krīze, pirms krīzes laikā nebiju nemaz īsti piefiksējis. Bija doma pārtaisīt žurnāla "Nedēļa" reklāmu ar to tekstu par domāšanas izraisīšanu, "Nedēļas" vietā liekot krīzi.

Iespējams, ka šīs straujās ekonomikas izmaiņas, kas ir nosaukta par krīzi, mani ir no jauna pamodinājušas domas par aktīvāku iesaistīšanos politikā. Kaut gan iespējams vai pat varbūt visticamāk, ka tas vairāku faktoru kopums.
Līdz šim mani tas nu galīgi nesaistīja pa daļai tāpēc, ka es sevi uzskatīju par gana nederīgu šādiem pasākumiem, gan arī sajūta, kas es ar to neko reālu pozitīvu iesākt nevaru, ja nu vienīgi skriet kādam pakaļ.