Līdz šim es tiku domājis, ka dzīvošana laukos ir tas lētākais, ekoloģiskākais variants. Tomēr maķenīt citu skatu man pavēra Uģa Rotberga (www.pdf.lv) kādā intevijā teiktais, ka nekas nevar piedāvāt minimālāku dabas resursu patēriņu un ekonomiskāku dzīvi rēķinot uz vienu cilvēku, kā pareizi organizēta pilsētu dzīve.
Tas bija, kā beidzamais piliens maniem rožainajiem uzskatiem par zaļajiem laukiem un pied... pilsētu. Kaut gan patiesībā vnk. salika punktus uz "i" manai paša pieredzei. No otras puses, ja rēķinās ar patreizējo realitāti, tad tie rožainie uzskati diemžēl atbilst patreizējai realitātei. Un arī ideālajā variantā ir savs skaistums dabā, ko maz ietekmējusi cilvēka roka un kuru baudīt iespējas pieaug proporcionāli attālumam no pilsētām. Tāpat simpātijas pret laukiem ir saistītas ar manu pieredzi - no bērna kājas dzīvojies pa mežiem un laukiem un rīkojot vietējās mini ekspedīcijas pa tuvējo apkārtni.
Mūsu pilsētu dzīve nosacīti izvietojas tādās kā apļa joslās.
Pašā centrā, kur lielākais vairums ikdienā burzās, ir daudz visa kā. Dzīve šeit var būt visekonomiskākā, jo visticamāk, ka vajadzība pēc transporta var būt tik minimāla, ka to vispār nevajag (pat ne velosipēdu). Līdz primārām vajadzībām nepieciešamām lietām var aiziet ar kājām. Te gan darbojas cits nosacījums - tādu gribētāju te tusēt ir daudz un līdz ar to beigās tā dzīvošana šeit sanāk ekskluzīva citu izmaksu dēļ, kad jāmaksā par to vien, ka drīksti te uzturēties.
Nākošā šķiet varētu mūsdienu situācijā būt tā reāli visekonomiskākā (ekoloģiskākā). Uzturēšanās/dzīvošanas izmaksas varētu būt mērenas un lai nokļūtu līdz primārām vajadzībām nepieciešamām lietām, pietiek ar velosipēdu vai sliktākā gadījumā sabiedrisko.
Trešā josla "biezo" rajoni (pats tādā dzīvoju ). It kā viss tas pats izdarāms, kas otrajā, tomēr tas viss maksā vairāk vai aizņem vairāk laika.
Tālāk jau aiziet īstie lauki, kas patiesībā ir īsti ekskluzīva dzīvošana - ir tikai divi varianti, lai tur vispār būtu vēlme dzīvot: vairāk strādāt (izdomāt uzņēmumu) vai samazināt prasības pret dzīvi. Vēl, protams, atliek abu faktoru kombinācija.
Nobeigumā jautājums: varbūt pareizākā nostādne nav glābt laukus, bet gan optimizēt pilsētas. Ar to gan es negribu teikt, ka vajag pamest novārtā laukus, bet gan, ka varbūt nepieciešama cita pieeja.