Ņemot vērā iepriekšējā gada Krimas pieredzi man nu nemaz negribējās kaut kur nosēdēt ceļojuma vidū uz vietas gaidot kaut kādas detaļas. Kaut gan mans Krimas ceļojuma biedrs, reiz sarunā noteica, ka tas jau labi piederoties pie katra ceļojuma - piedzīvojumi kā nekā. Man gan labāk patīk piedzīvojumi, kuros iesaistos vairāk apzināti un lai vai cik perfekti izplānots tomēr jebkurš ceļojums ir piedzīvojums.
Tā nu sāku nodarboties ar to, ko principā vajadzētu darīt ziemā, bet par cik pieredzes man maz un vietas arī nav (pagaidām ), tad daru to tagad: Ievācu dažu pieredzējušāku moto braucēju ekspertīzi par manu braucamo, papētīju servisa rokasgrāmatu un pirmais rezultāts - ar Škapara (no MotoPower.lv) palīdzību tika nomainīta priekšējās dakšas eļļla. Efekts bija to vērts - pat uz asvaltu jutu.
Otrais rezultāts pārliecinājos, ka ar sajūgu viss kārtībā. Likās, ka sāk izslīdēt, bet tā par laimi vien trosītes regulēšnas vaina. Tad pie reizes tika nomainīti arī priekšējie bremžu kluči. Kas bija pirmā lieta, ko šķiet esmu darījis mocim pats. Tai rungai par moča skrūvēšanu pašam kā jau visam, protams, divi gali, bet šķiet es vairāk pieturos pie tā gala, ka īsti veči močus skrūvē paši. Es gan to esmu priekš sevis pārfrāzējis aptuveni tā, ka jo labāk savu dzelzi pārzini, jo pašam stabilāka/ilgtspējīgāka un drošāka braukšana.
Turpmāk vēl...