Kopā ar motociklu noripināti ~ 4990 km. Vēl gan jāpieskaita, kāds labs gabals prāmju gabaliņu. Cipari salasīti pēc GPS ierakstiem, utml. Diemžēl odometru nepierakstīju un otro, nullējamo izmantoju degvielas uzpildes plānošanai. Ceļojumā pavadītas 11 dienas (pēdējo neieskaitīju), t.i. vidēji dienā nobraukti ~450 km. 
Daži secinājumi:

 No rīta, vēl pa gultu vāļājoties pasūtu pa telefonu biļetes uz prāmi, lai nerastos kādi pārpratumi, un tad nesteidzīgi sapakojos un izrakstos no hosteļa. Piefiksēju, ka neesmu šeit vienīgais motociklists - tā es iepazīstos ar Aleksandru no krievijas. Noskaidrojam, ka prāmji mums attiet gandrīz vienādos laikos no vienas un tās pašas ostas. Viņš arī ir atceļā uz mājām, arī apceļojis skandināviju, tik maršruts citādāks, uz ziemeļiem nav bijis, izbraucis vairāk pa vidu, ja skatās ZD virzienā. Nolemjam izmest kādu līkumu ar kājām pa Stokholmu.

Pieveikti 497 km. Šais kojās gulēšana bija tīri o'k. Par laimi neviens nekrāca, tik tad, kad jau taisījos uz izbraukšanu, kāds blakus divstāvenē sāka vareni dot vaļā. Šodien bija ieplānots vnk. stiepiens iekš Zviedrijas. Rīts par spīti bija apmācies un ik pa brīdim līņāja. Bet zinot prognozes, ka tam lietum jāpāriet, nogaidīju kādu brītiņu, kad nelīst un devos ceļā, pie sevis nodomādams, ka te ir vērts iegriezies un pavadīt nedaudz vairāk laika. Izbraucot no Trondheimas atkal sāk līt.

Pieveikti 434 km. Šai vietā teltī gulējās tīri labi. Pa nakti bija pat palicis siltāks un diena rādījās jauka. Šodien mans mērķis ir Lofotu salas. Pa ceļam pie Andselv nolemju nebraukt pa galveno ceļu, bet paņemt vēl pāris salas (Andorja un Rolla) un uz Harstad (sala Hinnoya) pārcelties ar prāmi. Diena izvēršas šķiet neierasti karsta šai vietai (vēl krietni aiz polārā loka) - pāri pār 20 grādiem. Noģērbju visu ko var noģērbt, atstājot tikai plānāko no man esošā moto apģērba - vienalga karsti, ja vien nebrauc gana ātri.

Pieveikti 506 km. Pie Ārnta ir ļoti labi. No rīta ir ļoti silts un spīd saulīte - nemaz tā īsti negribas nekur doties. Ir arī vilinājumi: mēģināt izpeldēties un pamakšķerēt. Zivis te ķeroties patiešām labi - uz visa, ka tik kas kust. Vienas tādas galvassakuss regojas Ārnta puķu kastē - izskatās pēc īsta elles briesmonīša. Tomēr paskatījies prognozēs un zinot cik strauji arī šeit laiks var mainīties, nolemju labāk braukt un pie laba iznākuma to visu mēģināt Lofotu salās. Atvados no jaukās un draudzīgās internacionālās kompānijas un dodos atceļā.

Pieveikti ~ 430 km no tiem 18 km kājām. Jauks rīts jaukā vietā, vien odu un knišļu netrūkst. Par cik esmu gana tālu ticis, tad jau pēc kādas stundas šķērsoju Norvēģijas robežu. Kalni aug augumā un drīz arī tieku līdz Ziemeļu ledus okeāna līcim jeb pareizāk sakot fjordam. Pusdienoju pie strautiņa. Lai iekurtu savu brīnumplītiņu atklājas problēmas ar vēja šķiltavām, kuras jau bija tādas nestabilas darbībā un šoreiz atbildīgā mirklī vairs nešķiļas ne par ko.

Šodien pieveikti 506 km. Pēc vakardienas garās dienas un šinī labajā guļasvietā, šai senajā Somu zemnieki sētā (šķiet vai nestāstīja, ka no kādiem pagājušā g.s. trīsdesmitajiem gadiem) miegs bija varen labs un nogulēju tā pailgāk. No rīta tika nedaudz pakomunicēts ar mājiniekiem par daudz ne dažādām lietām sākot ar vēsturi, beidzot, protams, ar moto. Antti sieva atrādīja vīra iegūto Iron Butt sertifikātu. Pati gan ar moto nebraucot - bail esot (nu gluži kā manējā ). Uzņemšana bija patiesi viesmīlīga.

Nobraukti 714 km. Savu ambīciju izbraukt sešos neīstenoju, kamēr izkasījos bija jau septiņiem pāri. Dažus sīkumus piemirsu, bet tas jau tik pie lietas. Latvija mani pavadīja ap apmākušos un pavēsu laiku - pat paspēju nosalt. Nedomāju, ka nāksies vilkt jakas biezo oderi. Igaunija gan mani sagaidīja ar saulainu laiku - tagad atkal palika pa karstu. Pērnavā tika apmeklēts baikeru bārs ar moteli, bet ilgi tur neuzkavējos, jo pastudējot prāmju sarakstu tika secināts, ka ja netieku uz prāmi divos, tad nākamais tikai pēc divām stundām.

Pēdājais mēnesis prims brauciena paskrien ātri - jau lielā pusē. Laika nav palicis īpaši daudz. Lai kaut ko nepalaistu garām, vai lai neatstātu uz pēdējo dienu histēriju nolēmu sastādīt sarakstiņu, kas vēl nav:

Ņemot vērā iepriekšējā gada Krimas pieredzi man nu nemaz negribējās kaut kur nosēdēt ceļojuma vidū uz vietas gaidot kaut kādas detaļas. Kaut gan mans Krimas ceļojuma biedrs, reiz sarunā noteica, ka tas jau labi piederoties pie katra ceļojuma - piedzīvojumi kā nekā. Man gan labāk patīk piedzīvojumi, kuros iesaistos vairāk apzināti un lai vai cik perfekti izplānots tomēr jebkurš ceļojums ir piedzīvojums.