Smukums no Tenerifes - laikam vajadzēs kādreiz tur aizbraukt

The Mountain from Terje Sorgjerd on Vimeo.

Ziemeļbāzmas tas ir skaisti. Pa retam tās var redzēt pie mums Latvijā, bet izrādās, ka ziemļblāzmas esot redzētas arī tādas vietās, kā Havajās, Kubā, Meksikā un Itālijā. Šādas ziņas ir atrodamas vēstures avotos par 1859. gada augusta beigām un septembra sākumu.
Toreiz praktiski vienīgā uz elektrību un vadiem balstītā tehnoloģija bija telegrāfs. Elektromagnētiskās vētras dēļ vados patstāvīgi bija elekVairāki telgrāfa darbinieki dabūja elektrotriecienus, citās vietās vadu dzirkteļošana izraisīja ugunsgrēkus.

Saule aptumsa - paķēru kādu švakāku kopaktdisku un lūrēju caur to (tikai ne caur caurumu!) Saulē. Skatos Mēness priekšā.

Ziņa jau gan gandrīz kā nedēļu veca par to, ka Latvijā bija iespējams novērot ziemeļblāzmu. Mani gan ieinteresēja tehniski informatīvie paņēmieni ziemeļblāzmu ķeršanai.
Izrādās ir vairākas saitiņas pēc kurām tās var "medīt". Protams, pirmsākums ir saņemtā informācija par saules uzliesmojumu. Savukārt pēc tam var izmantot šo te saitiņu: http://www.swpc.noaa.gov/pmap/pmapN.html

Kā parasti - ir kāda informācija, kas pavelk uz kādu rīcību. Šoreiz raksts Delfos, par to kā izmantojot Google Earth kāds atklājis  meteoru krāteri Āfrikā. Rakstam, gan ir bilde, bet nav nekādās aktīvās saites uz Google kartogrāfisko materiālu. Man gan gribas redzēt, kā tas izskatās uz aero/sat bildes, un tas tiek arī atrasts. Pēc mirkļa gan nākas secināt, ka atrastais krāteris nav viss Āfrikā, bet Austrālijā.

Priecīgus Ziemsvētkus visiem, jo šodien ir garākā nakts un ar rītdienu dienas jau stiepsies garumā. Šovakar vajadzētu pavalkāt un nokurināt to bluķi (pagali), kura tikusi izmantota savu pagājušā gada dusmu izgāšanai. Starp citu, diezgan labs variants, kad ir dusmas par kaut ko, tad paņemt un padurstīt, pagraizīt vai kā citādi paārdīties pa koka pagali vai bluķēnu.
Šodien vēl ir viens interesants notikums, kura trejkāršā atkārtošanās iepriekšējo reizi izrādās ir notikusi ne vairāk un ne mazāk, kā manā dzimšanas gadā. Incanti, vai ne...

Varbūt tikai normāli, ka tuvojoties Ziemassvētkiem esmu pavilcies uz astronomiskām tēmām. Kā nekā Ziemassvētki ir ziemas saulgriežu laiks, ar garāko nakti un īsāko dienu.
Tā nu man bija sakombinējušās kopā divas domas: tikt skaidrībā ar to pasaules gala datumu un otra noskaidrot, kura diena tad ir tā īsti īsākā šogad (lai arī aptuven zināju, ka tas ir 21.-jā).

Nesen parādījusies filmiņa par šo pašu datumu uz kino ekrāniem mani saintriģēja kamdēļ šamie izvēlējušies tieši šo datumu. Ātri vien atklāju, kā tā nav vienīgā filma, jo atradu vismaz vēlvienu vēl sviestaināku mazbudžetnieku - saules sistēmas planētas sprāga kā tādi gaisa baloniņi.

Patīkami pārsteidza šī astronomijai veltītā lapiņa, iz mūsu pašu zemes:
www.starspace.lv
Diezgan dzīvelīga un interesanta.

Nācās pārliecināties par dažiem piefiksētiem citu secinājumiem par i-neta virspusību. Jeb citiem vārdiem sakot, jo brīvāk saturs izvietojams, jo lielākas auzas.
Pastāsts sekojošs: kaut kā sākot ar mocīšiem nonācu līdz jutūbes kosmiskajām bildēm, kuras vispār jau ir gana fantastiskas, bet tur pat blakām "izbira" n-tie apokalipses varianti: spēj tik izvēlēties citplanētieši, valdības, lucifera sazvērestības, nezināmā planēta un plutona spridzināšana. Un droši vien vēl turpat varētu kaut ko atrast...