Ziņa jau gan gandrīz kā nedēļu veca par to, ka Latvijā bija iespējams novērot ziemeļblāzmu. Mani gan ieinteresēja tehniski informatīvie paņēmieni ziemeļblāzmu ķeršanai.
Izrādās ir vairākas saitiņas pēc kurām tās var "medīt". Protams, pirmsākums ir saņemtā informācija par saules uzliesmojumu. Savukārt pēc tam var izmantot šo te saitiņu: http://www.swpc.noaa.gov/pmap/pmapN.html

Kā parasti - ir kāda informācija, kas pavelk uz kādu rīcību. Šoreiz raksts Delfos, par to kā izmantojot Google Earth kāds atklājis  meteoru krāteri Āfrikā. Rakstam, gan ir bilde, bet nav nekādās aktīvās saites uz Google kartogrāfisko materiālu. Man gan gribas redzēt, kā tas izskatās uz aero/sat bildes, un tas tiek arī atrasts. Pēc mirkļa gan nākas secināt, ka atrastais krāteris nav viss Āfrikā, bet Austrālijā.

Nesen tai pašā Egleskoka emuārā atradu saitītes uz informāciju par CO2 sakarību ar globālājām temperatūras izmaiņām. Sajutos reāli piekāsts no Alana Gora filmas "Neērtā patiesība", jo tā bildīte nepavisam neizskatījās, tāda, kādu ti pasniedza Gors.
Tas gan, protams, stimulēja parakties tālāk.
Tā es nonācu līdz citiem avotiem, tanī skaitā līdz filmiņai "The Great Global Warming Swindle", jeb "Globālās sasilšanas lielā krāpšana". Jebkurā gadījumā silti iesaku to noskatīties.
Īsumā idejas sekojošas:

Šito brīnumu es ieraudzīju pirms kāda gada sēņojot. Biju par tādiem dzirdējis, bet redzējis nebiju. Tas nebija liels - aptuveni 20 cm diametrā.
Bilde gan nav īpaši kvalitatīva, jo bildēju ar telefonu.
Tāds brīnums var izveidoties, ja blakus esošajiem kokiem ir saaugušas sakņu sistēmas, tad, koku nocērtot, tas turpina dzīvot kopā ar nenocirsto koku un arī augt, veidojot tādu kā "riepu". ŠInī gadījumā gan "riepa" nav smuki apaļa, jo acīmredzot cērtot celma vienā sānā miza pabojāta, vai vēlāk atmirusi.