Valsts svētkos, protams, tiek aktualizētas vēsturiskās tēmas dažādu raidījumu un rakstu veidā. Tanī skaitā par Latviešu strēlniekiem un viņu gaitām dažādās pasaules malās.  Nācās nosecināt, ka zinu visai maz par šo tēmu.

Kārtējā saitīte, kas atrasta meklējot pavisam citu informāciju, taču dodu tai 5 klikšķus (zvaigznes) no pieciem par vienkāršo un kodolīgo ideju un gaumīgo izpildījumu.
Runa ir par padomju laiku vēsturei veltīto saitiņu kambaris.lv
Šī saitiņa patiks tiem, kas interesējas par vēsturi un/vai kuru bērnība pagājusi ne vēlāk, kā pagājušā gadsmita 70-tajos vai 80-tajos.

Neviens vairs īsti neatceras, kur tā 2 kapeiku monēta tika izrakta. Visticamāk, kaut kur manai mātei rokoties pa dārziem. Reiz tā tika atrasts arī sudraba divlatnieks, kuru gan diemžēl garnadži aizstiepa. Tā es to divkapeiku atradu plauktā.
Tā mani nedaudz saintriģēja - ja nu tai ir kāda (liela numismātiska vērtība. Nolēmu noskaidrot. Rezultātā gan "lielo izsoli" uztaisīt neizdevās. Pie mums tās vērtība varētu būt kādi divi lati, "aiz dīķa" varbūt ar kārtu vairāk.

Izmantoju to iespēju saistībā ar Tautasforumiešu tikšanos, lai paviesotos Godesverderā.
Tas bija labs pretstats dominējošajos medijos skanošajām ziņām, par to ko mēs nespējam. Pat dažs labs atmodas laika aktīvists ir aizdomājies līdz "mēs savu valstiskumu varam zaudēt, jo mums nav tas un tas un mēs nevaram to un to". Žēl, ka nevaru atrast saiti uz interviju vai ierakstu, tad tas būtu atsevišķa ieraksta vērts. Ceru, gan ka tās bija viņa šaubas, nevis apzināta nespējnieku sajūtu sēšana sabiedrībā.

Laikam pavasaris nāk! Tā nodomāju, kad šodien ieraudzīju, jeb pareizāk vispirms sadzirēju raksturīgo kārtīga lielā motocikla dzinēja ( kāds litrīgais variants) raksturīgo kaucienu.
Pavēries logā konstatēju patiešām mocīc, kaut gan temperatūra knapi virs nulles un visapkārt sniegs.
Jebkurā gadījumā doma par to, ka drīz varēs braukt ar mocīti patīkami sildīja. Es gan biški pagaidīšu, kad temperatūra būs virs pieciem grādiem.