Vēršu uzmanību uz Valda Vītoliņa emuāra ierakstu par reāliem potenciāliem draudiem interneta brīvības ierobežošanā.
Vērojam situāciju un esam aktīvi!!!

Kaut kāda apkārt plūstošā informācija liek man domāt, ka nākamā vadošā partija nebūs tā, kurai būs visjaudīgākā lokomotīve, bet tā kas izmantos īso vēlētāju atmiņu nevis tikai dažas reizes ap vēlēšanām, bet regulāri izglītojot savus vēlētājus par savu darbu, spējot nolaistes vai pacelties līdz dažādiem līmeņiem.Kas būs dzirdami ne tikai ar tuvējām vēlēšanām, bet arī parastajos ikdienas darbos un arī ķīviņos spējot bez prasta atsitiena pamatot nepopulārus lēmumus un notikumus. Un beigu beigās spēt saliedēt uz kolektīvu darbību ārpus vēlēšanām.

Interesanta gadu veca intervija interesantā vietnē.
Tā ir majaslapa Sabiedrībai par ekonomisko attīstību. Diezgan interesants resurss par ekonomiku. Vismaz man kā tādam autodidaktiskam mikrouzņēmējam patika. Maz gan ko zinu par tām sejām, kas to veido, bet patika un tika pievienots pie manām interneta grāmatzīmēm.

Dzirdēju no vienas valsts amatpersonas, ka tas ir 1%.

Tā atrumā ar Brilleem (Google) neko neatradu. Tik runas ierakstu no diskusijām 2001. gadā, kur bija minēti 7%.

Tas nozīmē, ka tas, ko Tev būs darīt vai nedarīt (un ko domāt, un par ko maksāt), nosaka tikai viens cilvis Tavā pagastā, vai mājā (ja Tu dzīvo pilsētā).

P.S. Priecāšos, ja kāds atsūtīs man kādu saitiņu uz kādu precīzāku avotu.

T.s. Rīgas mikrorajonos ar paneļu mājām dzīvo 70% Rīgas iedzīvotāju.

Kur šodien ir īstā Rīga un Rīdzinieki?

Iespējams, ka šīs straujās ekonomikas izmaiņas, kas ir nosaukta par krīzi, mani ir no jauna pamodinājušas domas par aktīvāku iesaistīšanos politikā. Kaut gan iespējams vai pat varbūt visticamāk, ka tas vairāku faktoru kopums.
Līdz šim mani tas nu galīgi nesaistīja pa daļai tāpēc, ka es sevi uzskatīju par gana nederīgu šādiem pasākumiem, gan arī sajūta, kas es ar to neko reālu pozitīvu iesākt nevaru, ja nu vienīgi skriet kādam pakaļ.

Nesen draugos.lv viens mans draugs pārsūtīja vienu Andra Geidāna rakstu vai pat drīzāk uzsaukumu, kas saistīts ar visām šīm krīzes būšanām.
Ar autoru neesmu pazīstams, bet paskatoties dažas citas ar viņu saistītas saites, sapratu, ka autors ir ievērības vērts.
Lai gan neesmu specs visās tanīs juridiskās un sociāli politiskās lietās, man ļoti patika Andra raksts un ar viņa atļauju šet to pārpublicēju:

Andris Geidāns - Es tomēr izvēlos iet līdz galam