Dzestrs rudens rīts uz Vanšu tilta un sarkana saule izlauzusies zem mākoņiem staro caur Vecrīgas torņiem.
Sāku nedaudz nožēlot, ka nebraucu tomēr ar moto...

Kaut kāda apkārt plūstošā informācija liek man domāt, ka nākamā vadošā partija nebūs tā, kurai būs visjaudīgākā lokomotīve, bet tā kas izmantos īso vēlētāju atmiņu nevis tikai dažas reizes ap vēlēšanām, bet regulāri izglītojot savus vēlētājus par savu darbu, spējot nolaistes vai pacelties līdz dažādiem līmeņiem.Kas būs dzirdami ne tikai ar tuvējām vēlēšanām, bet arī parastajos ikdienas darbos un arī ķīviņos spējot bez prasta atsitiena pamatot nepopulārus lēmumus un notikumus. Un beigu beigās spēt saliedēt uz kolektīvu darbību ārpus vēlēšanām.

Sen nebiju tik labi iegājis pavasara sajūtās - kaut kā līdz šim citu darbu skriešana laikam bija dominējusi un tā īsti silts arī līdz šim īsti nebija bijis.

Kā es neciešu šādas dienas, kad ārā ir tik jauka ziema, un kad būtu jābauda ziemas prieki, bet tai pašā laikā sāp galva, tek deguns un vienīgais ko vari tādu labu izdarīt ir gulēt ...