Bija virkne iemeslu, lai jau kādu laiciņu tika briedināta doma par kādas atvērtā koda grāmatvedības programmas apgūšanu. Zināmā mērā arī dižķibelei jāpateicas par to, ka pēdējās pāris nedēļas laikā tika veltīts diezgan laika un nervu, lai iebrauktu grāmatvedībā + programmā.
Bet nu visu pēc kārtas:
Jau krietni pasen tika studētas internetā ārēs pieejamās atsauksmes par atvērtā koda produktiem, kas paredzēti grāmatvedībai. Tādu izrādījās pavisam nedaudz - tikai kāds pārītis. Te gan jāpiemin, ka bija savi atlases kritēriji: dubultā ieraksta grāmatvedība un bezmaksas. Bija gan daži labi atvērtā koda risinājumi pat ERP (Uzņēmumu resursu plānošana) līmenī, bet tie no tiem atteicos, jo tie ir gana sarežģīti un piebāzti ar visādām lielo uzņēmumu nepieciešamām lietām un kur tad vēl visas lokālās īpatnības. Beigās atlasītie kandidāti bija divi: SQL-Ledger un GnuCash.
Galējā izvēle bija SQL-Ledger, jo tā jau pati par sevi bija webiska aplikācija. Šīs koncepts man ļoti simpatizēja, jo ļāva daudzas lietas vienkāršot, lai gan webiskā saskarne nav tā lietotājam draudzīgākā. Un pats galvenais, mana pieredze ar web serveru skriptošanu un datubāzēm (šinī gadījumā PostgreSQL) ļautu arī paskatīties, kas lācītim vēderā. Un ļoti svarīgi bija, ka šim bija pat latviešu valodas atbalsts - kāds jau bija pamanījies to iztulkot.
Instalācija un pirmie nenopietnie testi notikās jau kaut kur pavasara pusē. Bija nedaudz ko paķimerēties, līdz tika "iebraukts" Perl instalācijās. Bet, kad tas bija izdarīts, tad otreiz jau kādus mēnešus vēlāk, tas paņēma krietni mazāku laiku. Šeit gan vajadzīgas Linuxiskas zināšanas, jo pamatā tas darbojas uz Linukša, lai gan kaut kur tika pieminēta arī windoze. Principiālās programmatūras prasības ir: Web serveris ar Perl un PostgreSQL. Žēl vienīgi, ka tikai PostgreSQL. Man jau radās ķecerīga ideja uzlikt to uz Bubbas. Līdz ar pirmajiem testiem un rakšanās pa dokumentāciju un komunikāciju ar citiem lietotājiem noskaidrojās, ka SQL-Ledger ir klons: LedgerSMB. Orģināls, lai arī atvērtais ir vairāk tā kā viena cilvēka menedžēts un programmas komerciāls atbalsts ir viņa biznes, savukārt otrais - vairāk kolektīvāks pasākums. Ap to laiku, jau instalācijās biju "roku iesitis", tāpēc izmēģināju arī LedgerSMB un pie tā arī paliku.
Uzsākot reālu grāmatošanu bija diezgan pamatīgi jāiebrauc arī grāmatvedībā. Esošais tulkojums vietām bija pārāk tiešs un arī kontu saraksts un kontu parametri bija jāpieregulē, lai formās sāktu parādīties jēdzieniski pareizie konti. Tomēr, kad tas bija izdarīts, tad varēja sākt baudīt rezultātus. Formas lai arī vienkāršas tomēr diezgan loģiskas un samērā ērtas (ja salīdzina ar web aplikācijām). Šeit jāpiemin, ka grāmatošana tika veikta nelielam uzņēmumam, kas veic pakalpojumus (neražo fiziskus produktus). Un tam tur viss ir kā pienākas: piegādātāju, pircēju saraksts, to attiecīgo rēķinu reģistrēšana, samaksu reģistrēšana pēc rēķiniem, samaksāto/nesamaksāto naudiņu filtrēšana, nodokļu kontēšana rēķinos. Nu, protams, arī dažnedažādas atlases/atskaites iespējas pa virsgrāmatu un kontiem. Ļoti patīk atskaitēs iekļautās saites, kas ļauj ātri un dinamiski "staigāt" pa tām. Piemēram, atlasot kāda mēneša virsgrāmatas ierakstus un noklikšķinot uz kāda ieraksta kontu, mēs iegūsim dotā konta kustību pa doto mēnesi un atlikumus.
Vēl vien jauka lieta ir izdruku sagataves, kas ir viegli pielāgojamas, caur to pašu saskarni, lai gan to skaits ir ierobežots.
Vēl vien nosacītais trūkums, ir ka sākuma atlikumos nevar saskaldīt debitoru un kreditoru parādus pa rēķiniem. Tas gan esot izdarāms savadot nenokārtotos rēķinus un pēc tam kaut kā atbilstoši pārējās lietas. Es gan tajā vēl neesmu iebraucis - tas gan ir tikai laika jautājums.
Izskatās, ka programmai ir tīri labas iespējas grāmatošanai ražošanai un tirdzniecībai. Tās ir sadaļas par kurām man vēl nav īsti nekādas skaidrības, bet cik saprotu, tur ir kaut kādas lietas, kas nepieciešamas piedāvājumu/izmaksu aprēķiniem, pasūtījumu un piegādes uzskaitei u.tml. lietām. Ir kaut kādas iespējas veidot uzņēmuma nodaļas un produktu grupas u.tml. Algu lietas gan ir visai rudimentāras - šķiet, ka aprobežojas ar darbinieku reģistru.
Secinājumi nobeigumā ir sekojoši: Neliela uzņēmuma grāmatvedību ar atvērtā koda programmatūru ir iespējams veikt. Tomēr jārēķinās ar nepieciešamo laiku programatūras uzstādīšanai, noregulēšanai un apgūšanai. Vai arī nepieciešami labi konsultanti.