Braucam otro dienu pa Irkutu, "Zirga muguras" beigušās, neilgu laiku vēl ir interesanti braukt, bet pēc tam sākas apnicīgā ķeselēšana. Pusdienojam ļoti ūdenstūristīgi, nemaz nepiestājot krasta, pludināmies lēnām lejā, kamēr ēdam. Vēlāk atkal turpinās vergu darbs, kā to dēvēja mūsu ekipāžas stiprā dzimuma maigie pārstāvji.

Šodien "iekrīt" nobraukt krāces, kuras stiepjas visā Nilovkas garumā, Valdis atzīst, ka tās atbilst 3.-4. kategorijai, tāpēc būtu vēlams braukt ar tukšiem kaķiem. Tā kā šīs vēlmes piepildīšanai ir nepieciešama smagā mašīna, kas novestu mantas līdz pilsēteles apakšējai robežai, izbraukšana ieilgst un ieilgst. Turpat uz vietas paēdam ari pusdienas (tiek pasniegta piena klimpu zupa) un tad jau beidzot veiksmīgi ir notverta mums vajadzīgā mašīna. Lielais Aigars, Guntis un Janeks steidzas norīt pa pēdējai klimpai, lai varētu pavadīt mantību.

Urā ! Pēc seniem laikiem šodien varēšot kaķus laist ūdeni - un pa upi uz leju. No rīta briesmīgi negribas celties, jo laiks nav sevišķi skaists - līst lietus, migla, neizskatās, ka skaidrosies. Paēdam brokastis - kārtējo reizi liela izēšanās. "Ātros tempos" sakravājamies un nepienāca pat ne
pusdienas laiks, kad mēs jau braucām. Pats labākais glābšanas tērps bija Ilonai - bumba ielikta somā un tas viss uzķerināts uz muguras.

Šis mūžam nepateicīgais un sen apnikušais darbs - kaķu siešana un airu izgatavošana.
Braucot uz Sajāniem, biju nolēmis izgatavot kārtējo airi-, suvenīru, bet tagad nācās iepriekšējo ieceri revidēt, un kā vienmēr pie visa vainīgi kalni, pareizāk sakot, gan kalnu nogā zēs pārpurvotā taka ar saviem dubļiem un nepievilcību. Bet ko lai dara, kā jau kārtējo reizi, neizdodas kalniešus fanātiķus pārliecināt par to, ka iesācējus, sevišķi skolēnus nedrīkst pirmo reizi kalnos izvest tādā kategorijas pārgājienā, kurš

No paša rīta mani pamodināja ar Janeku troksnis. Izrādās, mūsu "draugs" burjats izrādīja interesi paŗ mūsu telts iekšējo iekārtojumu jau pašā agrumā.
Pēc brokastīm visi turpināja iesākto darbu pie kaķu taisīšanas. Vajadzēja taisīt airus, ēvelēt, strādāt ar kaltu. Es pamanījos sev ar kaltu "izdaiļot" savus pirkstus. Burjats nodzīvoja līdz pl. l0 un aiztinās.
Darbs pietika visiem, Aigars-L jau teicās vakarā salikt savu kaķi gatavu. Palika tikai sīkāki papilddarbiņi (soliņi, rokturīši...).

Šinī rīta pēc "vakardienas, nežēlīgās pierīšanās daudziem sāp vēderi. No paša rīta visi ķeras pie darba - taisa kaķiem rāmjus un airus un pako pārtiku, un daļēji sapako pārējās mantas. Laiks ir ļoti ļabs, kaut gan visu laiku ar bažām skatāmies uz kalniem, jo tur zibeņo un ducina visu laiku, Tiek aizskriets arī vairākas reizes uz veikalu. Tā ari visa diena pagāja, taisot kaķus.

Pēc nežēlīgā saspiestībā pavadītās nakts mēs ceļamies visi aizpampuši un neizgulējušies. Pirmās dusmas tiek izgāztas uz misiņiem: Ingu, Ilzi mazo un mazo Aigaru, jo brokastis vēl nebija sagatavotas. Kad pie darba ķērās lielā Ilze un vēl citas meitenes, brokastis ātri ir gatavas. Tās šorīt gan ir visai trūcīgas - karotīte zivju salātu, maizes kumosa un tēja. Kad visi ir "paēduši", sākam kravāt mantas. Atklājas, ka Valda telts lielais tents ir uzkritis uz krāsns un sadedzis.

Man jāraksta par l0. (laikam augustu), bet šodien jau ir 14. un es pilnīgi nekā nespēju atcerēties.

Tikai no rīta redzama īstā postaža pēc pagājušās šausmu nakts, Mūsu teltij pa apakšu Aigara pusē tek upīte. Citādi mūsu telts būtu vissausākā. Slapji esam visi, bet vistrakākā ir Gunta, Santas, m.Aigara un m.Ilzes telts, kur slapjš ir viss, "Tas priecē."
Kad sameklēts, ko iedot uzvilkt sausu cietušajiem, atliek Izgriezt teltis, guļammaisus un drēbes, lai to varētu panest. Jā, Guntim un Santai tiek piešķirts I pakāpes ordenis "Sajānu varonis", jo slapji slapjumā izturēja tomēr līdz rītam.

Svētdiena.
Vispirms jāatvainojas, ja manā stāstījumā radīsies neprecizitātes. Tur vainojiet lielo Aigaru, kurš dienasgrāmatu no-marinēja pie sevis pāris dienas (starp citu, šodien ir 9.o8.).