Braucam otro dienu pa Irkutu, "Zirga muguras" beigušās, neilgu laiku vēl ir interesanti braukt, bet pēc tam sākas apnicīgā ķeselēšana. Pusdienojam ļoti ūdenstūristīgi, nemaz nepiestājot krasta, pludināmies lēnām lejā, kamēr ēdam. Vēlāk atkal turpinās vergu darbs, kā to dēvēja mūsu ekipāžas stiprā dzimuma maigie pārstāvji.
Tad jautrību sāka ieviest Valda ekipāža. Vispirms jau Alvis, kurš kļuva par mākslas upuri. Pārējie cietsirži izgrūda nabadziņu upes vidū, lai nofotografētu, jo ūdens Alvim sniedzās tikai līdz ceļiem. Taču ar to viņa mocības nebeidzās, jo Valda "kaķis" lēnām pludinājās prom. Bet tā kā Alvi upes vidū atstāt nevarēja, tad Dzintars un Laura cietušo paņēma uz sava "kaķa". Pa to laiku, kamēr Alvis ņēmās pa upi, tikmēr Biruta nolēma atvēsināties. Peldvieta gan nebija izvēlēta tā labākā, jo ūdens sniedzās tikai nedaudz pāri ceļiem, taču peldēja sparīgi.
Beidzot esam sasniegusi Kirenas ciemu, kāpjam krastā. Un atkal ievērības centrā nokļūst Alvis. Sniegdams roku Birutai, lai palīdzētu izkāpt krastā, ar mazās Ilzes, Ingas un Lauras palīdzību nolēma pasēdēt upē. Krastā izkāpa nezin kāpēc ļoti neapmierināts, un tā kā Valdis centās Alvim nezin ko ieskaidrot par vakara peldes vajadzību, tad Alvis Valdi maigi ielidināja upē. Labi, ka Valdis bija tik veikls un manīgi ieķērās zaros, līdz ar to veiksmīgi izvēlās krastā. Pēc tam fotografējāmies utt...