Diena iesākās ar to, ka Dzintars bija izvilcis vienu vēdzeli (tā tika iesālīta uz nezināmu laiku).Pēc tam sapekelējāmies un aiztināmies uz Kirenas autoostu. Valdis uzpirka ar trim zefīriem kasieri, un tad divās porcijās grupa veiksmīgi emigrēja uz Sļudjanku. Iepriekš mums atsevišķi vietējie kadri bija sastāstījuši, ka Kirenā esot dabūjamas dažādas firmas mantas. Protams, ienākot Kirenā, visi metās uz veikalu ķemmēšanu un palika ar garu degunu.
Vakarā nolēmām gulēt stacijā. Viena kompānija aizgāja uz Baikāla krastu vārīt tēju. Pēc tējas vārīšanas ugunskuru Valdis gribēja uztirgot vienai tūristu grupai par attiecīgu samaksu (par kādām dažām vietējām draiskulēm, Dainis sagribēja tās izmantot, lai Rīgā līmētu kaķus).
Dzelzceļa stacija ir piebāzta tā, ka uz grīdas nav nevienas brīvas vietas. Stacija pilna. Un vispār nav nekādas kārtības. Vakariņas paēdam lielā biezenī, daudz kāru acu noskatījās, kā mēs ēdam treknos speķa gabalus, sīpolus, ķiplokus, keksu, zefīrus. Dzērām karstu tēju.
Vakarā dažos kvadrātmetros sagulēja visa grupa (kolektīvi uz vieniem sāniem). Es, Jānis un lielais Aigars blandāmies pa staciju, jo tanī siļķu mucā negribās gulēt. Nolēmām, ka izgulēsimies vilcienā.

Alvis 20.08.88 pl. 00.43