Gatavojamies iebraukt lielpilsētā.
Laika ziņas : pl. 7:00 Maskavas apgabalā +ll°C, dienā gaidāms skaidrs laiks +25 - 28°C.

Brauciens vilcienā visiem Šķiet par īsu. Tagad, kad varētu braukt un braukt, - jākāpj ārā.

Cik jūtu, tad šodiena ir visgarlaicīgākā diena visa pārgājiena laikā. Un ko var gribēt, ja visi tā saucamie cilvēki to vien dara kā spēlē zolīti. Ak jā - un vēl ik pa laiciņam izdomā, ka pienācis ēšanas laiks. Nepietiek, ka paši ir slimi, vēl apmāca arī Janeku, riebekļi tādi. Ja Īsumā, tad tas ir viss, ko varu pavēstīt, bet, ja garāk un plašāk , tad : Valdis mūsu pavadonēm ierakstīja pateicību un vēlāk ārkārtīgi izjusti stāstīja par to, kā bērnībā gājis ganos un sildījis savas peciņas siltā govs pļekā. Jānis un Aigars lēti sapirkās melones. Laura izgāza Santas tējas glāzi.

Nākošā diena pēc Lauras notaksēšanas - viņa jūtas ļoti vērtīga.
Galvenie darbi - ēšana un gulēšana pa trim reizēm dienā. Dzintars gandrīz nogulēja pusdienas svešā teritorijā.

Bez ticības, nav dzīvības, teica Aigars un apgrieza kreklam otru pusi. (vilcienā 16.23)

Oi! Baigi maz matu izkritis. Kaut kas nav kārtībā.
Jānis 16.47

No Maskavas ļīdz Sludjankai - 4.štrunts dienas.
Alvis, Dzintars 16.59

Vietējie humoru nesaprot. Iemācīsim.

Laura, bet tu viņam pakaļā ieraksti !
(Totēmu aprakstot L.Aigars 17.24)

Nestiep rokas, citādi atstiepsi kājas.
Alvis 17.41

17.43 Pietura, Pa logu redzam uzrakstu "Tuaļet" (stacijas nosaukums).
Baigi sūdīgi, nevar ātri paskriet uz priekšu.
Alvis 17.44

Nu turpinās it kā vakardiena, tomēr ir šodiena, bet vakardiena turpinās tāpēc, ka nevaram aizlīst gulēt, jo ir "stacijas komplekss" ( pl. pāri 00). Nu vispār ir jau rīts.
Nē ! - mūs uztriec no miega apkopēja, un ir rīts.
Esam vilcienā Sļudjanka - Irkutska, pārsvarā visi guļ, ap mani nekas ievērības cienīgs nenotiek, nezinu, kā citus.
Ierodamies Irkutskā, atstājot atmiņā mūsu taciņas un ceļus, kā arī pārdzīvojumus kalnos - Baikāla krastā.

Diena iesākās ar to, ka Dzintars bija izvilcis vienu vēdzeli (tā tika iesālīta uz nezināmu laiku).Pēc tam sapekelējāmies un aiztināmies uz Kirenas autoostu. Valdis uzpirka ar trim zefīriem kasieri, un tad divās porcijās grupa veiksmīgi emigrēja uz Sļudjanku. Iepriekš mums atsevišķi vietējie kadri bija sastāstījuši, ka Kirenā esot dabūjamas dažādas firmas mantas. Protams, ienākot Kirenā, visi metās uz veikalu ķemmēšanu un palika ar garu degunu.

Braucam otro dienu pa Irkutu, "Zirga muguras" beigušās, neilgu laiku vēl ir interesanti braukt, bet pēc tam sākas apnicīgā ķeselēšana. Pusdienojam ļoti ūdenstūristīgi, nemaz nepiestājot krasta, pludināmies lēnām lejā, kamēr ēdam. Vēlāk atkal turpinās vergu darbs, kā to dēvēja mūsu ekipāžas stiprā dzimuma maigie pārstāvji.

Šodien "iekrīt" nobraukt krāces, kuras stiepjas visā Nilovkas garumā, Valdis atzīst, ka tās atbilst 3.-4. kategorijai, tāpēc būtu vēlams braukt ar tukšiem kaķiem. Tā kā šīs vēlmes piepildīšanai ir nepieciešama smagā mašīna, kas novestu mantas līdz pilsēteles apakšējai robežai, izbraukšana ieilgst un ieilgst. Turpat uz vietas paēdam ari pusdienas (tiek pasniegta piena klimpu zupa) un tad jau beidzot veiksmīgi ir notverta mums vajadzīgā mašīna. Lielais Aigars, Guntis un Janeks steidzas norīt pa pēdējai klimpai, lai varētu pavadīt mantību.

Urā ! Pēc seniem laikiem šodien varēšot kaķus laist ūdeni - un pa upi uz leju. No rīta briesmīgi negribas celties, jo laiks nav sevišķi skaists - līst lietus, migla, neizskatās, ka skaidrosies. Paēdam brokastis - kārtējo reizi liela izēšanās. "Ātros tempos" sakravājamies un nepienāca pat ne
pusdienas laiks, kad mēs jau braucām. Pats labākais glābšanas tērps bija Ilonai - bumba ielikta somā un tas viss uzķerināts uz muguras.

Šis mūžam nepateicīgais un sen apnikušais darbs - kaķu siešana un airu izgatavošana.
Braucot uz Sajāniem, biju nolēmis izgatavot kārtējo airi-, suvenīru, bet tagad nācās iepriekšējo ieceri revidēt, un kā vienmēr pie visa vainīgi kalni, pareizāk sakot, gan kalnu nogā zēs pārpurvotā taka ar saviem dubļiem un nepievilcību. Bet ko lai dara, kā jau kārtējo reizi, neizdodas kalniešus fanātiķus pārliecināt par to, ka iesācējus, sevišķi skolēnus nedrīkst pirmo reizi kalnos izvest tādā kategorijas pārgājienā, kurš