No paša rīta mani pamodināja ar Janeku troksnis. Izrādās, mūsu "draugs" burjats izrādīja interesi paŗ mūsu telts iekšējo iekārtojumu jau pašā agrumā.
Pēc brokastīm visi turpināja iesākto darbu pie kaķu taisīšanas. Vajadzēja taisīt airus, ēvelēt, strādāt ar kaltu. Es pamanījos sev ar kaltu "izdaiļot" savus pirkstus. Burjats nodzīvoja līdz pl. l0 un aiztinās.
Darbs pietika visiem, Aigars-L jau teicās vakarā salikt savu kaķi gatavu. Palika tikai sīkāki papilddarbiņi (soliņi, rokturīši...).

Šinī rīta pēc "vakardienas, nežēlīgās pierīšanās daudziem sāp vēderi. No paša rīta visi ķeras pie darba - taisa kaķiem rāmjus un airus un pako pārtiku, un daļēji sapako pārējās mantas. Laiks ir ļoti ļabs, kaut gan visu laiku ar bažām skatāmies uz kalniem, jo tur zibeņo un ducina visu laiku, Tiek aizskriets arī vairākas reizes uz veikalu. Tā ari visa diena pagāja, taisot kaķus.

Pēc nežēlīgā saspiestībā pavadītās nakts mēs ceļamies visi aizpampuši un neizgulējušies. Pirmās dusmas tiek izgāztas uz misiņiem: Ingu, Ilzi mazo un mazo Aigaru, jo brokastis vēl nebija sagatavotas. Kad pie darba ķērās lielā Ilze un vēl citas meitenes, brokastis ātri ir gatavas. Tās šorīt gan ir visai trūcīgas - karotīte zivju salātu, maizes kumosa un tēja. Kad visi ir "paēduši", sākam kravāt mantas. Atklājas, ka Valda telts lielais tents ir uzkritis uz krāsns un sadedzis.

Man jāraksta par l0. (laikam augustu), bet šodien jau ir 14. un es pilnīgi nekā nespēju atcerēties.

Tikai no rīta redzama īstā postaža pēc pagājušās šausmu nakts, Mūsu teltij pa apakšu Aigara pusē tek upīte. Citādi mūsu telts būtu vissausākā. Slapji esam visi, bet vistrakākā ir Gunta, Santas, m.Aigara un m.Ilzes telts, kur slapjš ir viss, "Tas priecē."
Kad sameklēts, ko iedot uzvilkt sausu cietušajiem, atliek Izgriezt teltis, guļammaisus un drēbes, lai to varētu panest. Jā, Guntim un Santai tiek piešķirts I pakāpes ordenis "Sajānu varonis", jo slapji slapjumā izturēja tomēr līdz rītam.

Svētdiena.
Vispirms jāatvainojas, ja manā stāstījumā radīsies neprecizitātes. Tur vainojiet lielo Aigaru, kurš dienasgrāmatu no-marinēja pie sevis pāris dienas (starp citu, šodien ir 9.o8.).

Sestdiena.
Plānotā atpūtas diena pēc vakardienas plūdiem ar ūdeņu nogaršošanu un dzeršanu. Rīts diezgan saulains, ir cerības izžūt. Pārvācamies uz dzīvi "mājiņā", gan nedaudz par šauru, bet tas netraucē, jo daļa palika aiz durvīm lupatu būdās, svaigā gaisā.
Uzcēlām Latvijas karogu, tas gods uzticēts Jānim (kreisā egle) un Dzintaram (labā egle).
Strīds par to, kas paliks par "suni", kad pārējie ies uz avotiem. Piesakās Valdis, bet tā kā neatrod sabiedrotos, pamet posteni un nāk līdzi.

Piektdiena.
ļoti labi maigi modina mūs Janeks. Jau brokastis esot gatavas. Samiegojušies meklējam bļodiņas un ķeramies pie darba. Dežuranti žēlojas, ka modinātājs neesot zvanījis un uzcēlušies vēlāk, arī iziešanas laiks tiek pārtērēts.
Izejam 7.3o.

Možos un noskatos uz visiem (izņemot Ilzi) no augšas, jo gulēju naturālā stiepļu pinuma gultā. Komforts!
Drīz kļūšu poliglots. Ja viss būs normas robežās, pārgā-jienā iemācīšos divas valodas - igauņu un latīņu. Igauņu dienā ar Valda palīdzību, latīņu nakti ar lielās Ilzes tantes ekatraseansiem. Šonakt vielu uzsūcu apm. 15 min.Vēl jau pārāk spoži nav. Sapratu tikai pirmos divus vārdus - Vai! Vai!, bet nekas, gan jau ar laiku.
Bet pats ilgi raudāju sapnī. Abstiņš.!

Rīts sākās ar labiem pārbaudījumiem. Vairākas teltis izrādījās uzceltas tā, ka pēc lietus tās , maigi izsakoties, atradās peļķēs. Laura ar Ingu solījās, ka turpmāk viņas teltis celšot pašas, Valdis ļoti rūpējās, lai visi steidzīgi sakravātu savas mantiņas, jo tūlīt būšot autobuss. Autobusu, protams, sagaidījām 12,3o (pēc vietējā laika), bet gatavi izbraukšanai jau bijām 3,30 (pēc Maskavas laika).