Sestdiena.
Plānotā atpūtas diena pēc vakardienas plūdiem ar ūdeņu nogaršošanu un dzeršanu. Rīts diezgan saulains, ir cerības izžūt. Pārvācamies uz dzīvi "mājiņā", gan nedaudz par šauru, bet tas netraucē, jo daļa palika aiz durvīm lupatu būdās, svaigā gaisā.
Uzcēlām Latvijas karogu, tas gods uzticēts Jānim (kreisā egle) un Dzintaram (labā egle).
Strīds par to, kas paliks par "suni", kad pārējie ies uz avotiem. Piesakās Valdis, bet tā kā neatrod sabiedrotos, pamet posteni un nāk līdzi.

Piektdiena.
ļoti labi maigi modina mūs Janeks. Jau brokastis esot gatavas. Samiegojušies meklējam bļodiņas un ķeramies pie darba. Dežuranti žēlojas, ka modinātājs neesot zvanījis un uzcēlušies vēlāk, arī iziešanas laiks tiek pārtērēts.
Izejam 7.3o.

Možos un noskatos uz visiem (izņemot Ilzi) no augšas, jo gulēju naturālā stiepļu pinuma gultā. Komforts!
Drīz kļūšu poliglots. Ja viss būs normas robežās, pārgā-jienā iemācīšos divas valodas - igauņu un latīņu. Igauņu dienā ar Valda palīdzību, latīņu nakti ar lielās Ilzes tantes ekatraseansiem. Šonakt vielu uzsūcu apm. 15 min.Vēl jau pārāk spoži nav. Sapratu tikai pirmos divus vārdus - Vai! Vai!, bet nekas, gan jau ar laiku.
Bet pats ilgi raudāju sapnī. Abstiņš.!

Rīts sākās ar labiem pārbaudījumiem. Vairākas teltis izrādījās uzceltas tā, ka pēc lietus tās , maigi izsakoties, atradās peļķēs. Laura ar Ingu solījās, ka turpmāk viņas teltis celšot pašas, Valdis ļoti rūpējās, lai visi steidzīgi sakravātu savas mantiņas, jo tūlīt būšot autobuss. Autobusu, protams, sagaidījām 12,3o (pēc vietējā laika), bet gatavi izbraukšanai jau bijām 3,30 (pēc Maskavas laika).

Šī diena sākās ar celšanos pēc Maskavas laika lo-os, pēc vietējā - 14.oo. Diena izvērtās samērā nelaimīga - bei­dzās ar vienu darba traumu (neveiklim Aigaram) un slimību ar gultas režīmu (vārgulim Janekam), Toties mēle Aigaram pa­lika , paldies dievam, nevainojama. Jo, kā gan viņš pārdzīvo­tu to, ka nevarētu dziedāt savu iemīļotāko dziesmiņu
hei tirli bumba xxx trādi rallallā, Ši dziesmiņa tika pa­tentēta no lielā Aigara repertuāra, Jānim pie šīs dziesmiņas acis tā vien zib, ka liekas, izies no savām orbītām.

Pl. 21.09 pēc Maskavas laika vai + 4 st. pēc vietējā laika. Visa šī diena tika veltīta inventāra (resp. tika šūtas
liekās kabatas vestēm,) un atribūtikas (karogs un karodziņi) sagatavošanai. Karogu izmēri un proporcijas tika ilgi un rū-plgi rēķinātas. Lielais Aigars ar Valdi precīzi nomērīja 7 reizes, tikai tad grieza. Rezultāts - lielajam karogam viens stūris par 5 cm īsāks, mazajiem - par 8 cm īsākas bal­tās joslas.
Dzintaram otro dienu sēras pēc pēdējā činčika bērēm.

Šorīt pēc ilgiem laikiem var gulēt, cik ilgi grib. Bet nezin kāpēc visi ir augšā jau pus 11-os. Paēdam brokastis, un blakus kupejā sākas lielie rokdarbi. Visi kaut ko briesmīgi šuj.

Pamostos pavadones uzmodināts. Viņa laipni sniedz man bi­ļetes, piekodinādama, lai nepazaudējot. Pilnīga atmošanās nāk tikai pēc maza laiciņa. Negulētās naktis liek sevi manīt. Ilgi prātā paliks mežonīgā kaķu līmēšana. Tomēr strādāt divās mai­ņās nav necik patīkami.

Tiek svinēts mirušo piemiņas vakars. Aigars (vecākais) top apspraudīts ar baltām puķēm un pārklāts ar baltu paladziņu. Diemžēl svecītes kā parasti nav paņemtas līdzi. Vēlāk daži elementi neveiksmīgi mēģināja nosmērēt Valdi ar importa zobu pastu.

Nakts vilciena Rīga - Maskava.
Kārtējo reizi kursējot meteorītam Dzintaram, tiek pamo­dināts Dainis - pl, oo.45.
Dainis:"Vai jāceļas ?"
Dzintars: (gādīgā un biedriskā tonī) - "Vēl pusstundiņu var pagulēt, tikai neaizmiedz."
Paiet neliels laika sprīdis. Atskan Daiņa vaimanas par saplīsušo pulksteni.
Pienāk rīts. Atskan histēriski Daiņa smiekli par savu tupumu !

Dzintars
Jānis

Rīts dārgajā galvaspilsētā.
Sākas un turpinās akcija "Maskavas sčorti-88". Tiek nolemts smiet par visiem garbikšiem un paspiest roku vi­siem šortbikšiem.
Operatīva simbolikas iegāde (izjauktā veidā).