Diena iesākās ļoti jauki, bet beidzās skrobīgi. Bet par visu pēc kārtas. Atausa ļoti jauks un saulains rīts. Varēja just, ka diena būs silta. Bijām apmetušies Dienvidukrainai tipiskā vietā ar lēzenu, bet ne plakanu reljefu, ko rotāja auglīgi un lauki ar dažādām kultūrām, kuriem pa starpām bija pa kādam meža pudurītim un koku alejām gar ceļiem. Piecēlāmies.

Rīts bija apmācies, samērā pavēss (ar vasaras jaku), bet nelija. Bija gan neliela baža, ka tas tomēr varētu līt. Nolemjam no rīta pabraukt nedaudz atpakaļ pāris apvedceļa krustojumus, lai to nobildētu un lai pievilktu ķēdi manam motociklam.

Kopā nobraukts 648 km. Esam tikuši lidz Bobriuskai. T.i. Ieturamies diezgan optimālā grafikā, jo bijām nolēmuši līdz Krimai īpaši nepauzēt. T.i. Tikai tik cik nepieciešams bendzīntankiem, ēšanai un protams robežai.

Robeža bija gana incanta - noņēmāmies kādu pusotru stundu, aizpildot pāris veidlapas un parunājoties ar robežsargiem un skatoties kā šie saprotas savā starpā. Es kaut kādā mistiskā veidā pamanījos samaksāt 5USD ceļa nodokli, bez kura Jānis veiksmīgi iztika. Pēc robežas uztankojāmies un devāmies tālāk.

Iesākumā bija neliela plānošana. Kas ko ne/ņem. Bet arī ne pārāk detāli. Pamatā rezerves kameras, ielāpi, instrumentu komplekti. aptieciņa, telts kopēja, ēšanas un uguns piederumi. Citas rezerves detaļas netika ņemtas, ja nu vienīgi šķiet Jānim bija kāds salāpīts vecais hēbelis.

Izmantotie moto:
Kawasaki KLE 500 2007
Suzuki Freewind XF650 1997

Še būs maršruts aptuvens cik nu ar Google maps var sapičkāt. Cik nu varēšu tuvināšu reālajam, jo pamatā domāts it sevišķi Krimas daļā braukt pa mazceļiem:

Gatavojamies iebraukt lielpilsētā.
Laika ziņas : pl. 7:00 Maskavas apgabalā +ll°C, dienā gaidāms skaidrs laiks +25 - 28°C.

Brauciens vilcienā visiem Šķiet par īsu. Tagad, kad varētu braukt un braukt, - jākāpj ārā.

Cik jūtu, tad šodiena ir visgarlaicīgākā diena visa pārgājiena laikā. Un ko var gribēt, ja visi tā saucamie cilvēki to vien dara kā spēlē zolīti. Ak jā - un vēl ik pa laiciņam izdomā, ka pienācis ēšanas laiks. Nepietiek, ka paši ir slimi, vēl apmāca arī Janeku, riebekļi tādi. Ja Īsumā, tad tas ir viss, ko varu pavēstīt, bet, ja garāk un plašāk , tad : Valdis mūsu pavadonēm ierakstīja pateicību un vēlāk ārkārtīgi izjusti stāstīja par to, kā bērnībā gājis ganos un sildījis savas peciņas siltā govs pļekā. Jānis un Aigars lēti sapirkās melones. Laura izgāza Santas tējas glāzi.

Nākošā diena pēc Lauras notaksēšanas - viņa jūtas ļoti vērtīga.
Galvenie darbi - ēšana un gulēšana pa trim reizēm dienā. Dzintars gandrīz nogulēja pusdienas svešā teritorijā.

Bez ticības, nav dzīvības, teica Aigars un apgrieza kreklam otru pusi. (vilcienā 16.23)

Oi! Baigi maz matu izkritis. Kaut kas nav kārtībā.
Jānis 16.47

No Maskavas ļīdz Sludjankai - 4.štrunts dienas.
Alvis, Dzintars 16.59

Vietējie humoru nesaprot. Iemācīsim.

Laura, bet tu viņam pakaļā ieraksti !
(Totēmu aprakstot L.Aigars 17.24)

Nestiep rokas, citādi atstiepsi kājas.
Alvis 17.41

17.43 Pietura, Pa logu redzam uzrakstu "Tuaļet" (stacijas nosaukums).
Baigi sūdīgi, nevar ātri paskriet uz priekšu.
Alvis 17.44

Nu turpinās it kā vakardiena, tomēr ir šodiena, bet vakardiena turpinās tāpēc, ka nevaram aizlīst gulēt, jo ir "stacijas komplekss" ( pl. pāri 00). Nu vispār ir jau rīts.
Nē ! - mūs uztriec no miega apkopēja, un ir rīts.
Esam vilcienā Sļudjanka - Irkutska, pārsvarā visi guļ, ap mani nekas ievērības cienīgs nenotiek, nezinu, kā citus.
Ierodamies Irkutskā, atstājot atmiņā mūsu taciņas un ceļus, kā arī pārdzīvojumus kalnos - Baikāla krastā.

Diena iesākās ar to, ka Dzintars bija izvilcis vienu vēdzeli (tā tika iesālīta uz nezināmu laiku).Pēc tam sapekelējāmies un aiztināmies uz Kirenas autoostu. Valdis uzpirka ar trim zefīriem kasieri, un tad divās porcijās grupa veiksmīgi emigrēja uz Sļudjanku. Iepriekš mums atsevišķi vietējie kadri bija sastāstījuši, ka Kirenā esot dabūjamas dažādas firmas mantas. Protams, ienākot Kirenā, visi metās uz veikalu ķemmēšanu un palika ar garu degunu.