Pl. 21.09 pēc Maskavas laika vai + 4 st. pēc vietējā laika. Visa šī diena tika veltīta inventāra (resp. tika šūtas
liekās kabatas vestēm,) un atribūtikas (karogs un karodziņi) sagatavošanai. Karogu izmēri un proporcijas tika ilgi un rū-plgi rēķinātas. Lielais Aigars ar Valdi precīzi nomērīja 7 reizes, tikai tad grieza. Rezultāts - lielajam karogam viens stūris par 5 cm īsāks, mazajiem - par 8 cm īsākas bal­tās joslas.
Dzintaram otro dienu sēras pēc pēdējā činčika bērēm.
Atklājās, ka Valdi spēcīgi uzbudina sarkana krāsa. To viņš atzina pats, ieraugot manu sarkano krekliņu. Ieraugot Santai sarkanu krekliņu, Valdis viņai pat nesās pakaļ pa pe­ronu labu gabalu.
Pie vakariņu galda tika apspriest daži medību jautājumi. Piem, kā labāk nomedīt lāci. Vislielāko atzinību izpelnījās sekojoša metode ; resnā kokā iestiprina vārpstu, tā galu no-ziež ar medu. Lācis laiza, laiza, kamēr vārpsta gals pa dibe­nu ārā. Tad fiksi, fiksi galā jāuzmauc metāla plāksne un jā­uzskrūvē uzgrieznis. Tika arī apcerētas metodes, kā plūdu ga­dījumā ar katamarāniem varētu ķert sabuļus un makšķerēt sē­nes.
Runājot par šīsdienas notikumiem, derētu pieminēt arī Sibīrijas čigānus. Tos - veselu baru - redzējām Tatarskas stacijā. Viņi bija noplukuši, netīri, katrā kājā citas krāsas zeķe. Baltijas čigāniem viņi pat tuvumā nestāvēja.
Ap 23-oo pēc Maskavas jeb 3.oo pēc vietējā laika izdarām nakts pastaigu pa Novosibirskas stacijas peronu. Klāt pienā­kušie vietējie mums piedāvā angļu izcelsmi. Noskaidrojuši, ka mēs braucam uz Baikālu, painteresējas, vai neeaam BAM strād­nieki.
Grūti pierast, ka diennakts paliek arvien īsāka un īsāka, Miegs vēl nenāk, bet tākā mūsu negulēšana apdraud apkārtējo bērnu miegu, tomēr lēnām liekamies "uz auss".

Ilze (lielā)