Šī diena sākās ar celšanos pēc Maskavas laika lo-os, pēc vietējā - 14.oo. Diena izvērtās samērā nelaimīga - bei­dzās ar vienu darba traumu (neveiklim Aigaram) un slimību ar gultas režīmu (vārgulim Janekam), Toties mēle Aigaram pa­lika , paldies dievam, nevainojama. Jo, kā gan viņš pārdzīvo­tu to, ka nevarētu dziedāt savu iemīļotāko dziesmiņu
hei tirli bumba xxx trādi rallallā, Ši dziesmiņa tika pa­tentēta no lielā Aigara repertuāra, Jānim pie šīs dziesmiņas acis tā vien zib, ka liekas, izies no savām orbītām.
Izrādās, ka Valdis ir varen viltīgs. Tas izpaužas seko­joši : tā kā vilciens traucot dikti šūpojas un tā jau grūti kājās nostāvēt, kur nu vēl tualetē ar "brūno lāci" cīnoties, Valdis izmanto gadījumus, kad vilciens nebrauc (respektīvi -stacijas). Bet stacijas piecūkot nedrīkst un visas otreizējās izejvielas paliek nāktsvāzē. Dainis savu protestu pret tādām afērām izrādīja oriģināli - izdarīja gluži to pašu.
Šī diena paliks šai braucienā vēsturiska : tika nodibi­nāti Krasnojarskas stacijā pirmie kontakti ar iezemiešiem. Dienas kārtībā bija tautas deju demonstrējumi, politiskas pārrunas par Gorbačova nepareizo rīcību - cīņu pret alkoho­lismu, un to visu sniedza viens pilnvarots sūtnis. Atklāti sakot, viņš bija jau krietni noguris no smaga darba, jo kā­pēc tad viņš sūpojās kā jūras viļņos, Notika arī šī proletā­rieša fotografēšana un cienāšana ar konfektēm, Bet diemžēl viņam zobi mutē bija tikai 3 un no konfektēm viņš atteicās. Gribējām ari uzcienāt ar sieru, bet lielais Aigars izrādījās skops un neļāva to darīt.
Visa diena aizgāja uz vestu šūšanu, karogu pūšanu un citādiem darbiem, kas darīti pēc teiciena "Nedari šodien, ja var padarīt rīt", Valdis visiem vestu šuvējiem, kam ap-trūkās piepūšamo bumbu, ieteica iet aptiekā un nopirkt par kapeikām daiktus, ko var lietot kā baloniņus.