Noripināti 252 km. Šodiena kā nekā svētdiena - aptuven ar tādu domu biju nolēmis šodien nekur neskriet un kilometrus un laiku neskaitīt. T.i. vnk. nesteidzīgi apskatīt Lofotu salas. Biju jau maķenīt paguris no kilometru un laika skaitīšanas, lai paspētu uz kādu prāmi, vai izmuktu no lietus u.tml. Sacīts darīts. Protams, ka noteikti jāaizbrauc līdz pilsētai A. Pareizi gan rakstās kā A ar aplīti vai punktiņu galā un lasās tā kā sajaucot a ar ō. Vēl arī pēc vietējā nakstmāju saimnieka ieteikumiem jāmēģina izbraukt kāds vecais pamestais kalnu ceļš. Un par Vikingu muzeju dzirdēju ieteikumus jau no citiem ceļotājiem Norkapā. Tā arī diena paiet. Laiks ir smuks un saulains tiesa gan pavēss un vējains. Salas smukas jau nu ļoti ar stāvām klintīm starp kurām iežmiegti mazi zvejnieku ciematiņi/pilsētiņas un smilšainas pludmales ar dzidriem zili zaļiem ūdeņiem. Kādās kaut nedaudz lēzenākās salas nogāzes tiek piekopta arī lauksaimniecība - lopiņi un lopbarībai sapļauta zāle. Bija doma nopeldēties - tomēr vējš bija iegriezies kārtīgā ziemelī un pa salu starpām pūta ne pa jokam. Tas man izpūta arī vēlmi peldēties. Viena no salu zvejniecības īpatnībām ir zivju sagatavošanas veids tās saulē un vējā kaltējot. Tās te bija redzamas ik katrā ciematā. Pa ceļam uz A piestāju Renē - ļoti smukā zvejnieku ciematiņā, kas izvietots uz tādas kā pussalas līcīša vidū. Tas te ir pamatīgs tūristu izklaides centrs. Satieku un pāris vārdus pārmiju ar vienu sirmu motociklistu no Amerikas ar BMW F800to. Izklaides te daudz un dažādas. Pasiekalojos ap izbraucieniem ar jūras kajaku un motorlaivu ekskursijām ap salām. Tās gan, kā jau viss te, ir stipri padārgas. Mana izvēle uz naudas tērēšanu gan tiek atvieglota, jo visas man interesējošās izklaides ir vai nu jau aizsistas jau dienu uz priekšu, vai atceltas stiprā vēja dēļ. Pie A labs aizvējš un es uzrāpjos biki augstāk virs pilsēteles un piknikoju vienatnē. Pabildēju panorāmas un baudu skatus un jauko dienu. Ir jau kārtīga pēcpusdiena, kad dodos pamestā ceļa kalnu ceļa meklējumos. To arī veiksmīgi atrodu. Tas arī ir to vērts - no augšas viens no smukākajiem skatiem. Dodos pa otru pusi lejā - ceļš patiešām pamests, nobloķēts ar akmens bluķiem starp kuriem gan var izbraukt. Vēlāk uz ceļa mētājas sabiruši akmeņi un pat kārtīgi bluķi. Lejā ciematā gan diemžēl sēta priekšā bez iespējām cauri tikt, to neizjaucot. Tā nu dodos atpakaļ pa to pašu ceļu. Pēc tam dodos uz Vikingu muzeju, bet diemžēl dažas minūtes par vēlu. Biki žēl, bet par cik biju nolēmis ierelaksēt šodien uz kaut kā paspēšanu, tad nolemju to atstāt kā zīmi, ka te vēlreiz jāatbrauc. Tiesa gan iekšējais dzinējs turpina dzīt un no naksmāju saimnieka tiek sarunāta makšķere un dodos makšķerēt uz vienu no tiltiem. Laiks gan palicis vēl vēsāks un vējaināks - vējš pūš vizuli uz vienu pusi, paisuma/bēguma straume nes uz otru pusi. Īpaši ilgāk kā pusstundu neizturu - nosalis dodos uz nakstmājām. Laiks paliek arvien nemīlgāks - naktī un no rīta sola lietu. Esmu izrēķinājis, ka prāmis pa taisno no salām uz Bodo maksā pusotras reizes mazāk kā degviela un iet reizes trīs ātrāk nekā, ja braukšu riņķī. Un par cik rīt sauszemes maršrutā visu priekšpusdienu sola lietu, tad ieguvumi acīmredzami. Tāpēc gatavojos lietus braucienam. Savukārt laika prognozes tieši ierodoties Bodo ir tādas, ka lietus beigsies. Tā nu noskaņojies iedzeru siltu tēju un dodos pie miera.