Nobraukti 596 km. Smuks saulains rīts. Prognozes labas arī par ziemeļiem. Braucot cauri vienai Kusamo pa divjoslu ielu ar atdalošo zaļo zonu starp ezeriem, pamanu ka pretējā virzienā braucošie kaut ko sabremzē, nevar pat īsti redzēt dēļ kā. Drošības pēc es ar' piebremzēju un pēc brīža pīļu mamma ar pīlēniem diezgan veiklā solī šķērso brauktuvi manā pusē. Pietiekami veikli, lai nobildēt šito nepaspētu.  Pie Kusamo parādās jau kaut kas ko var saukt par kalnu. Skatupunkts ar taku 2km.

Šodien pieveikti 506 km. Pēc vakardienas garās dienas un šinī labajā guļasvietā, šai senajā Somu zemnieki sētā (šķiet vai nestāstīja, ka no kādiem pagājušā g.s. trīsdesmitajiem gadiem) miegs bija varen labs un nogulēju tā pailgāk. No rīta tika nedaudz pakomunicēts ar mājiniekiem par daudz ne dažādām lietām sākot ar vēsturi, beidzot, protams, ar moto. Antti sieva atrādīja vīra iegūto Iron Butt sertifikātu. Pati gan ar moto nebraucot - bail esot (nu gluži kā manējā ). Uzņemšana bija patiesi viesmīlīga.

Nobraukti 714 km. Savu ambīciju izbraukt sešos neīstenoju, kamēr izkasījos bija jau septiņiem pāri. Dažus sīkumus piemirsu, bet tas jau tik pie lietas. Latvija mani pavadīja ap apmākušos un pavēsu laiku - pat paspēju nosalt. Nedomāju, ka nāksies vilkt jakas biezo oderi. Igaunija gan mani sagaidīja ar saulainu laiku - tagad atkal palika pa karstu. Pērnavā tika apmeklēts baikeru bārs ar moteli, bet ilgi tur neuzkavējos, jo pastudējot prāmju sarakstu tika secināts, ka ja netieku uz prāmi divos, tad nākamais tikai pēc divām stundām.

Pēdājais mēnesis prims brauciena paskrien ātri - jau lielā pusē. Laika nav palicis īpaši daudz. Lai kaut ko nepalaistu garām, vai lai neatstātu uz pēdējo dienu histēriju nolēmu sastādīt sarakstiņu, kas vēl nav:

Nordkapp Tour - tā parasti motobraucēji (un gan jau ne tikai) sauc ceļojumu līdz Eiropas tālākajam ziemeļu punktam Norvēģijā. Varianti  kā tur nokļūt vairāki, bet parasti tas ir pa vienu Baltijas jūras pusi turp un pa otru atpakaļ.
Te nu būs mani pieraksti par  šo ceļojumu, kas paredzēts jūlijā...

Kā jau iepriekš rakstīju,  tad nu jau kādu labu laiku esmu piereģistrējies Dīvānsērfotājos un to motociklistu interešu grupās. Visu rudens pusi un ziemu tur bija pilnīgs klusums, bet nu jau kādus pāris mēnešus iet vaļā visai dinamiska sarakste.

Valsts svētkos, protams, tiek aktualizētas vēsturiskās tēmas dažādu raidījumu un rakstu veidā. Tanī skaitā par Latviešu strēlniekiem un viņu gaitām dažādās pasaules malās.  Nācās nosecināt, ka zinu visai maz par šo tēmu.

Mans Krimas ceļojuma biedrs atsūtīja man vienu saitīti, kas izrādījās viena ukraiņu motobrāļa pasaules apceļotāja piezīmes. Pie tam brauciens notiek tagad un iet raibi. Patreiz varētu būt atkal ceļā pēc lauztās kājas atveseļošanās. Ir arī citu braucienu dienasgrāmatas un galerijas.
http://proidysvit.com/

"Blandoties" par iepriekšējā ierakstā minēto ADVrider saitiņu, atradu atsauci uz CouchSurferu motociklistu grupu.
Biju jau dzirdējis labas atsauksmes par šo ideju un vietni. Tik kaut kā nebiju līdz šim radis motivāciju tur pievienoties. Šis gadījums un domas/plāni par par ceļojumiem bija gana, lai pievienotos.
Tiem "kas tankā" - Naktsmāju sērfotājus drīzāk varētu tulkot kā Nakstmāju apmaiņa. T.i. es varu braukt uz kādu citu zemi un pieteikties pie kāda palikt pa nakti un tāpat arī otrādi.