Kā jau iepriekš rakstīju,  tad nu jau kādu labu laiku esmu piereģistrējies Dīvānsērfotājos un to motociklistu interešu grupās. Visu rudens pusi un ziemu tur bija pilnīgs klusums, bet nu jau kādus pāris mēnešus iet vaļā visai dinamiska sarakste.
Līdz ar to arī pats tiku pie dīvānsērfotāju pirmās klātienes pieredzes, jo pagājušā gadas Krimas brauciena laikā, to tā īsti nesanāca izmantot - tik vien kā neliela sarakste un pāris telefona sarunas, kas gan ļoti labi noderēja plānojot lokālo maršrutu. Šī mana pirmā klātienes pieredze šoreiz bija kā izmitinātājam un rezultātā es izmitināju vienu interesesantu šveicieti, kas ieplānojis tādu kārtīgu pasaules moto ceļotāja maršrutu - līdz Mongolijai un atpakaļ ar visādiem līkumiem. Pieredze visnotaļ pozitīva un uzmundrinoša - ļoti labi stimulē domas un rīcību savu ceļojumu virzienā . Biki žēl tik, ka tas bija taisni pa lieldienām un nesanāca kāds kopējais vietējais moto brauciens. Vēl viens secinājums, ka ja viesis piesakās, tad viņam jādod diezgan skaidras un noteiktas norādes kur un kad ierasties. Var jau būt, ka tas ir atkarīgs no katra individualitātes, bet šķiet ierodoties svešā vietā pārāk daudz iespējamo variantu var samulsināt. Šķiet arī pašam viesu uzņēmējam ir vienkāršāk - skaidri to pasakot.
Lai nu kā, bet tā samērā nelielā komunikācija bija patīkama un interesanta. Interesanti, ka budžets ceļojumam (mūsu izpratnē) bija atvēlēts visai pamatīgs, pie tam no iekrājumiem, tai pašā laikā lielākā tiesa aprīkojuma (ieskaitot pašu Mo) bija iegādāta lietota, tomēr diezgan pārdomāta. Pasākums plānots uz kādu pusgadu un uz to laiku ir oficiāli aiziets no darba.
Šim ceļotājam arī ir savs emuārs, tiesa gan tikai šķiet franču valodā: zimiontheloose.ch un spriežot pēc couchsurfing.org ierakstiem viņš ir jau kaut kur Maskavā...