Nobraukti 596 km. Smuks saulains rīts. Prognozes labas arī par ziemeļiem. Braucot cauri vienai Kusamo pa divjoslu ielu ar atdalošo zaļo zonu starp ezeriem, pamanu ka pretējā virzienā braucošie kaut ko sabremzē, nevar pat īsti redzēt dēļ kā. Drošības pēc es ar' piebremzēju un pēc brīža pīļu mamma ar pīlēniem diezgan veiklā solī šķērso brauktuvi manā pusē. Pietiekami veikli, lai nobildēt šito nepaspētu.  Pie Kusamo parādās jau kaut kas ko var saukt par kalnu. Skatupunkts ar taku 2km. Izbraucot atpakaļ uz galvenā ceļa pirmais ziemeļbriedis - neparko negrib fotogrāfēties. Vēl pēc kāda gabala vesels ziemeļbriežu bars ir okupejis pusi ceļa, mazie meirīgi guļ vienā joslā. Šķērsojam polāro loku. Purvi un meži. Bet cilvēku apdzīvotība šķiet lielākā kā vakardienas mežos. Aiz Kemijarvi izmēģinu alternatīvu celiņu Caur Luosto. Atkal kalni - slēpošanas pilsētiņa. Beigās smuks ceļš līkum ločiem. Pirms Sodankyla gan mazliet uzlīst. Uztankojos, iemaucos lietuskombī. Lietus drīz pāriet. Viena purva vidū atbrīvojos no pretlietus ādiņām. Purva laipa, švecieši ar kemperi un pusdienas snauda. Pa ceļam ir arī vieta kur var arī zeltu paskalot - zeltraču pilsētiņa. Pirms Ivalo diezgan pēķšņi jau tā sarāvušies skuju koki pazūd, paliek tikai mazi kropli bērziņi - ieraugam tundru. Turpat arī kolēģi, enduro dauzoņas, kurus nepaspēju noķert un zurunāt. Pa viņu takām uzbraucu pakalnā - tiek sabildēta panorāma. Divainas skaņas krūmos - tādi kā māvieni. Pēc brīža saprotu - ziemeļbireži. Pēc Ivalo smuks ceļš lidz Inārai - līkum ločum pa ezera krastu un saliņām. Nakšņošanas vieta atkal rokā nedodas to pašu iemeslu dēļ. Beigās tīri veiksmīgi atrodas viena taciņa, kas beidzas tuvu vienam strautam. Otrā pusē gan turpat netālu mājas, bet nav uzbāzīgi tuvu. Šonakt nav pat krēslas - saule kaut kur tepat aiz kokiem vien ir.

Aptuvens maršruts:
Skatīt lielāku karti