Jau kādu labu laiciņu mums šogad ir patrāpījusies kārtīga sniegaina ziema un, protams, slēpes jau ir izvilktas un liktas lietā.
Šogad ir viena laba vieta kur realizēt distanču slēpošanu Pierīgā - tas ir Brīvdabas muzejs. Tas gan ir pretējā pusē Rīgai no manas dzīvesvietas skatoties, tomēr tas ir to vērts un vairāk netik daudz slēpošanas trašu dēļ, bet gan vides dēļ. Tā sakot, apvienot sportisko ar estētisko baudījumu.

Valsts svētkos, protams, tiek aktualizētas vēsturiskās tēmas dažādu raidījumu un rakstu veidā. Tanī skaitā par Latviešu strēlniekiem un viņu gaitām dažādās pasaules malās.  Nācās nosecināt, ka zinu visai maz par šo tēmu.

Kaut kā rudens tāds šogad saspringtāks sanācis, ka lāgā neesmu rakstījis par saviem perosniskajiem piedzīvojumiem. Kaut vai moto ziņā. Septembris atnāca ar saviem ikgadējo skolu režīma ritmu. Tam gan pa starpu bija ieplānots divdienu mežu moto brauciens EnduroEksursantu kompānijā. Pasākums kopumā izdevies jauks, tomēr man tas bija ar zināmu saspringumu un pasāpīgu kritienu saistīts. Pie vainas tur bija nepamanīts kādus desmit cm resns nozāģēts egles stumbenis, kas bija nozāģējies tik viltīgi, ka bija daļēji uz ceļa un piesedzies ar zariem.

Dzestrs rudens rīts uz Vanšu tilta un sarkana saule izlauzusies zem mākoņiem staro caur Vecrīgas torņiem.
Sāku nedaudz nožēlot, ka nebraucu tomēr ar moto...

Esmu "atvēris" atkal komentēšanas iespēju, bez moderācijas (bez manas akceptēšanas), izmantojot jau pieminētās slepenās atslēdziņas iespējas.
Šī arīdzan ir tāda kā maza slavas dziesma satura vadības sistēmai Drupal, jo es kaut kā nespēju lāgā atrast motivāciju to studēt, lai spētu tam uzrakstīt/uzprogrammēt kādu sav moduli/vajadzību. Vnk. visu, ko es iedomājos es atrodu tā brīvajā moduļu bibliotēkā.

Vēršu uzmanību uz Valda Vītoliņa emuāra ierakstu par reāliem potenciāliem draudiem interneta brīvības ierobežošanā.
Vērojam situāciju un esam aktīvi!!!

Pirms kādas nedēļas noskatījos TV3 raidījumu "Hakeri". Tas jau mani nedaudz pavilka uz domu, ka vajadzētu pa ilgam laikam kaut ko uzrakstīt, bet tā īsti nesaņēmos. Līdz vakardienas ziņa par VID datu noplūdi un Jāņa Kučinska raksts par kredītiem naudu un politiku man "uzdzina asini".

Skolas pasākumā laika mašīna ieslēdzas
Veikalā satiktā klasesbiedrene novecojusi
Pēkšņi saredzu mūžam skrienošo laiku
Diez' kā man pašam būs rītdien ar laiku ...

Līdz šim es tiku domājis, ka dzīvošana laukos ir tas lētākais, ekoloģiskākais variants. Tomēr maķenīt citu skatu man pavēra Uģa Rotberga (www.pdf.lv) kādā intevijā teiktais, ka nekas nevar piedāvāt minimālāku dabas resursu patēriņu un ekonomiskāku dzīvi rēķinot uz vienu cilvēku, kā pareizi organizēta pilsētu dzīve.

Priecīgus Ziemsvētkus visiem, jo šodien ir garākā nakts un ar rītdienu dienas jau stiepsies garumā. Šovakar vajadzētu pavalkāt un nokurināt to bluķi (pagali), kura tikusi izmantota savu pagājušā gada dusmu izgāšanai. Starp citu, diezgan labs variants, kad ir dusmas par kaut ko, tad paņemt un padurstīt, pagraizīt vai kā citādi paārdīties pa koka pagali vai bluķēnu.
Šodien vēl ir viens interesants notikums, kura trejkāršā atkārtošanās iepriekšējo reizi izrādās ir notikusi ne vairāk un ne mazāk, kā manā dzimšanas gadā. Incanti, vai ne...