Neviens vairs īsti neatceras, kur tā 2 kapeiku monēta tika izrakta. Visticamāk, kaut kur manai mātei rokoties pa dārziem. Reiz tā tika atrasts arī sudraba divlatnieks, kuru gan diemžēl garnadži aizstiepa. Tā es to divkapeiku atradu plauktā.
Tā mani nedaudz saintriģēja - ja nu tai ir kāda (liela numismātiska vērtība. Nolēmu noskaidrot. Rezultātā gan "lielo izsoli" uztaisīt neizdevās. Pie mums tās vērtība varētu būt kādi divi lati, "aiz dīķa" varbūt ar kārtu vairāk.

Labi izdevusies nedēļas nogale.
Izbaudīta aizejošā vasara uz motocikla, labā kompānijā ar sarunām par dzīvi raibo. Tas viss vēl komplektā ar studiju laika vietu apmeklējumu un raibām atmiņām, mazliet arī lidmašinas un dažādu močišu izmēģināšana ( Hondas cībītis un BMW baika 1,2l).
Nobeigumā mazliet Jūras un "sarūtotās lidmašīnu debesis" - braucu mājās un dungoju Astro'n'out "gravitātei nē"...

Padzirdot, ka Aivars Grahoļskis izrādīs savu pēdējo unikālo lolojumu, nolēmu, ka arī man tas jāredz. Pēdējais Aivara darbs ir patiešām unikāls, jo tā ir Henri Farmana lidmašina, kas bija Eiropā brāļu Raitu sekotājs un Latvijas aviācijas aizsācējs - ar to savaulaik ir mācījušies lidot daudzi Latvijas pirmie piloti. Pasākums tika diezgan efektīvi pareklamēts - redzēju gan TV gan dzirdēju radio.

Izmantoju to iespēju saistībā ar Tautasforumiešu tikšanos, lai paviesotos Godesverderā.
Tas bija labs pretstats dominējošajos medijos skanošajām ziņām, par to ko mēs nespējam. Pat dažs labs atmodas laika aktīvists ir aizdomājies līdz "mēs savu valstiskumu varam zaudēt, jo mums nav tas un tas un mēs nevaram to un to". Žēl, ka nevaru atrast saiti uz interviju vai ierakstu, tad tas būtu atsevišķa ieraksta vērts. Ceru, gan ka tās bija viņa šaubas, nevis apzināta nespējnieku sajūtu sēšana sabiedrībā.

Labākais ko darīt šinī laikā - izrauties no ikdienas steigas un doties lasīt liepziedu tēju.
Vislabāk tā uz vakara pusi un labāk atrast kādu, kurai zari līdz zemei, bet var arī mēģināt rāpties. Galvenais nesteigties.
Tad var vnk. ienirt bišu un kameņu sanoņā vai drīzak tādā, kā dunoņā. Tāpēc arī pievakare labāka - parasti tad vēja mazāk un apkārt klusāks.
Tas viss kokteilis (skaņas, smaržas u.c.), ja vien ļaujas un neskrien, diezgan noteikti "apstādina laiku" uz lasīšanas brītiņu.
Vēlāk ziemā tad dzerot šo pašlasīto tēju, var arī nedaudz laiku pieturēt.

Bļ..., kā šodien uzrāvos uz mūsdienu baušļa - "Tev būs lasīt visus papīrus".
Lieta tāda, ka biju gadu gadiem pieradis, ka, ja auto tehniskajā apskatē iedod "slimības lapu", tad uzlīmi logā nelīmē (tas gan izrādās ir mainījies). Un, kad man, gan pasakot, ka tur tas un tas jāpieremontē, ielīmēja logā teh.apsk. uzlīmi, tad nopriecājos - redz kā tomēr izgāja mans auto tehn. apskati. Visu ar' saremontēju kā nākas un braukāju neko nenojausdams līdz šodienai, kad puiši spilgtas krāsas vestītēs apstādināja....

Vispār jau es zinu, kas ir Twitter, un zinu, kas ir Sekoman. Šodien kā reiz palasījos Nuucha blogu par Twitter priekiem.
Tā īsti es to TW jēgu īsti nesaprotu. Lai gan no otras puses man kā slinkam rakstītājam tas varētu diezgan labi atbilst. Nu nez, var jau būt kādreiz es tam pievērsīšos, bet patreiz drīzāk šķiet, ka es varētu uztaisīt savas atrašanās vietas minikarti saviem pierakstiem, kad būšu ticis pie GPSīga telefona.

Pēdējo nedēļu trakais politikāņu dancis un kolektīvā histērija ap to ko kam nogriezt mani sācis nogurdināt. Pašam jāmēģina saštukot ekonomiskākais variants turpmākai dzīvošanai. Idejas ir bet drošības nekādas. Un nebūs.
Bet pēdējo pāris dienu tikpat kā nepārtrauktais lietus atgādina teicienu par lietu kā pa Jāņiem. Un Jāņi teju te pat pie pie durvīm. Un par spīti, ka piķa tā pamazāk, gribētos kaut kā tā labi nosvinēt. Te arī ideja: jāsaražo uz Jāņiem vainagi un pušķi un uz šoseju prom - svētkiem vajadzētu sanākt...

Reiz padzirdot pa radio ziņu, ka Atašienē viens vietējais entuziasts ir sastellējis tādu diezgan pamatīgu ekspozīciju ar vecajiem padomju laika mocīšiem nodomāju, ka tas varētu būt tematiski labs mototūrisma pasākuma mērķis. Pienāca pavasaris un ideja bija jārealizē. Pa veciem draugiem un paziņām ar draugiem.lv palīdžibu tika meklēti domubiedri. Rezultātā atlasījās pēc moto stila gana raibs moto trijnieks: enduro + tūreris + baiks.

Anekdote (diezgan traģikomiska) iz dzīves par elektronisko parakstu Latvijaa:
Manam labam draugam un kolēģim pec menesa paraksts beidzas. Šis saņem e-pasta vestuli no pasta - ja gribat pagarināt, nemiet pasi un ejat uz tuvāko pasta nodalu (!, atzime mana) pec saraksta un aizpildiet iesniegumu ...
Tikēr reizēm nievāto brāļu zemē Igaunijā var ielogoties sistemaa ar sava telefona pin kodu ...
Lai paraksta funkcionalitāti ieliktu kādā savā/citā mājas lapā, ir brīvi publiski pieejamas programmu bibliotēkas...
Vienīgi identifikacijas uzturesana ir 0,8 Ls menesii ...