Lai arī dižķibele un cits nelabvēlīgs zvaigžņu stāvoklis (nav vairs savas darbnīcas) ir šinī brīdī apstādinājis manas lidaparāta būves darbības, tomēr ideja nekur nav pazudusi un domas ik pa laikam parosās tanī virzienā. Vienlaicīgi apsverot un meklējot arī citus variantus. Galu galā to ir gana daudz, kaut vai sākot ar izpletņveidīgajiem un deltaplāniem.

Ziņu par Šveiciešu saules lidaparāta lidojumu šodien padzirdēju pa radio. Meklējot sīkāku informāciju nonācu pie rakstiņa par saules motociklu, kas saucas Saules lidonis (Solar Flyer),. Atgriežoties pie pirmās tēmas par īstiem saules lidaparātiem, tad tas ko neminēja rādio ir, ka šis ir tāds kā testa lidojums, lai pārbaudītu cik spējīgs šis lidaparāts ir lidošanai naktī un ka nākamā ambīcija ir 2012 gadā veikt lidojumu apkārt pasaulei.

Latvijā esot vienas no švakākajām augšupejošajām gaisa strāvām šinī reģionā. Tāpēc mūsējiem bija ļoti labs treniņš uz pašu mazāko gaisa strāvu "ķeršanu" un ierodoties citā teritorijā ar daudz labākām vertikālajām gaisa plūsmām, bija krietni vieglāk.

Šo viedokli dzirdēju no viena aviācijas entuziasta.
Ja kādam ir kāda koriģējoša informācija, priecāšos to redzēt komentāros.

Padzirdot, ka Aivars Grahoļskis izrādīs savu pēdējo unikālo lolojumu, nolēmu, ka arī man tas jāredz. Pēdējais Aivara darbs ir patiešām unikāls, jo tā ir Henri Farmana lidmašina, kas bija Eiropā brāļu Raitu sekotājs un Latvijas aviācijas aizsācējs - ar to savaulaik ir mācījušies lidot daudzi Latvijas pirmie piloti. Pasākums tika diezgan efektīvi pareklamēts - redzēju gan TV gan dzirdēju radio.