Pieraksti - Janeks Kamerovskis - Emuārs

Šodien pieveikti 506 km. Pēc vakardienas garās dienas un šinī labajā guļasvietā, šai senajā Somu zemnieki sētā (šķiet vai nestāstīja, ka no kādiem pagājušā g.s. trīsdesmitajiem gadiem) miegs bija varen labs un nogulēju tā pailgāk. No rīta tika nedaudz pakomunicēts ar mājiniekiem par daudz ne dažādām lietām sākot ar vēsturi, beidzot, protams, ar moto. Antti sieva atrādīja vīra iegūto Iron Butt sertifikātu. Pati gan ar moto nebraucot - bail esot (nu gluži kā manējā ). Uzņemšana bija patiesi viesmīlīga.

Nobraukti 714 km. Savu ambīciju izbraukt sešos neīstenoju, kamēr izkasījos bija jau septiņiem pāri. Dažus sīkumus piemirsu, bet tas jau tik pie lietas. Latvija mani pavadīja ap apmākušos un pavēsu laiku - pat paspēju nosalt. Nedomāju, ka nāksies vilkt jakas biezo oderi. Igaunija gan mani sagaidīja ar saulainu laiku - tagad atkal palika pa karstu. Pērnavā tika apmeklēts baikeru bārs ar moteli, bet ilgi tur neuzkavējos, jo pastudējot prāmju sarakstu tika secināts, ka ja netieku uz prāmi divos, tad nākamais tikai pēc divām stundām.

Pa istabu mētājas pagaidām haotiski izmētātas līdzņemamās mantas ... Patuveni tāds pats bardaks ir arī galvā. Lai nu ir tā kā ir - būtiskākās pamatlietas visas ir savāktas, kādi atsevisķi sīkumi var izpalikt.
Tagad galvenais atmest savu perfekcionismu un iet izgulēties, jo laika nemaz tik daudz ar' nava - jāstartē rīt no rīta kādo sešos...

Gadījās noskatīties vienu amerikas monstrīgās kinoindustrijas darbiem Inception (Sākums). Gabals lai gan var likties gana murgains (patiesībā visu laiku par sapņiem, kas robežojas ar murgiem ), tomēr kopējā virkne un koncepti + skaņas noformējums, deva visai baudāmu sajūtu kokteili. Lai gan nevarētu teikt, ka līdz galam saprotamu - varbūt arī tapēc vēl jo interesantāk. Katrā ziņā ieskau noskatīties:

Mūsdienās lietojumprogrammas mēdz būt pilnas ar tik daudz iespējām, ka tās vissas nemaz arī ne izmantosi, ne apgrūsi, ja vien nemācīsies speciālos kursos, vai speciāli nelasīsi lietotāja dokumentāciju. Biki skumji, bet reti kāds to dara. Šķiet tas varētu būt personālvadības speciālista viens no mūsdienu darbības sturakmeņiem nodorošināt pēc iespējas pilnīgāku darbinieku apmācību, par viņu darbā izmantojamiem darbarīkiem - programmām. Nu bet tas tādā ideālā pasaulē.

Ņemot vērā iepriekšējā gada Krimas pieredzi man nu nemaz negribējās kaut kur nosēdēt ceļojuma vidū uz vietas gaidot kaut kādas detaļas. Kaut gan mans Krimas ceļojuma biedrs, reiz sarunā noteica, ka tas jau labi piederoties pie katra ceļojuma - piedzīvojumi kā nekā. Man gan labāk patīk piedzīvojumi, kuros iesaistos vairāk apzināti un lai vai cik perfekti izplānots tomēr jebkurš ceļojums ir piedzīvojums.

Nordkapp Tour - tā parasti motobraucēji (un gan jau ne tikai) sauc ceļojumu līdz Eiropas tālākajam ziemeļu punktam Norvēģijā. Varianti  kā tur nokļūt vairāki, bet parasti tas ir pa vienu Baltijas jūras pusi turp un pa otru atpakaļ.
Te nu būs mani pieraksti par  šo ceļojumu, kas paredzēts jūlijā...

Ir īstais laiks laiks, lai atrastu laiku braucienam uz Dobeli - uz Upīša ceriņu dārzu.

Dārzs ir pilns ar dažnedažādu šķirņu ziedošiem ceriņiem, un tam pa vidu nestedzīgi klīst pārīši roku rokās (drosmīgākie arī bučojas), sievietes apaļiem punčiem un ģimenes ar lielākiem un mazākiem bērneļiem...

... nu viens kārtīgs auglības rituāls.

Ja ar lasīšanu saprot sava veida brīvā laika aizpildīšanu lasot t.s. daiļliteratūru (nosaukums īsti nepatīk, bet arī pareizais vārds nenāk prātā), tad salīdzinoši ar saviem tīņu laikiem lasu ļooti maz. Varbūt tāpēc arī nevarēju atrast iespriekšējā teikumā pareizo vārdu . Es pat lāgā neatceros, ka bija mans iepriekšpēdējais daiļliteratūras lasāmgabals.

Kā jau iepriekš rakstīju,  tad nu jau kādu labu laiku esmu piereģistrējies Dīvānsērfotājos un to motociklistu interešu grupās. Visu rudens pusi un ziemu tur bija pilnīgs klusums, bet nu jau kādus pāris mēnešus iet vaļā visai dinamiska sarakste.