Hm, kaut kā šito faktu biju palaidis garām...

Mobilo ierīču programmēšana, mani ir diezgan pamatīgi ieintriģējusi tomēr pagaidām līdz tai neesmu ticis un tuvākā laikā šķiet nespīd.

Ne reizies vien esmu "cepies" par virspusējiem tekstiem attiecībā uz atvērtā koda programmatūru, kas šad tad parādās lielajos sabiedriskajos mēdijos. Līdz šim arī neredzēju tādu īsti labu pretargumentu paraugu no atvērtā koda nometnes puses.
Tomēr beidzot esmu uzgājis vietējo saitiņu, kas mani patīkami pārsteidza ar savu dziļo izpratni par atvērtā koda lietām un savām aktivitātēm.

Kādu laiciņu jau ir parādījies Amīšos tāds minidatoriņš, kas saucas ZipIt. Pamatā paredzēts darbībai caur bezvadu tīklu ar visādiem tur Amīšu pierastajiem virtuālo pļāpu servisiem.
Tas viss šķistu pa galam neinteresanti, ja tā verķa pamatā nedarbotos pielāgots Linux. Un, protams, turpat jau ir klāt kompānija, kas šamam sataisa savu Linux un sāk uz tā grozīt dažnedažādus softus un izmantot citiem nolūkiem. Šo faktu bija pamanījuši arī daži mūsu vietējie IT ziņu saitiņi, lai gan uz Letlandi (un pat lāgā ne uz Eiropu) šamie tos netirgo.

Mana fanošana par par mazo melno pagaldē turpinās.
Kādu aiku gan biju to licis mierā - nomainīto noklusēto roota paroli gandrīz aizmirsu . Virkni iemeslu dēļ gan atkal pieķēros un atkal tiku patīkami pārsteigts.

Jau minēju savos pierakstos radio raidījumu par atvērto kodu. Tas gan bija vai nu apzināti samudžināts un virspusējs, vai žurnālistu kompetences trūkums, jo par lietu būtībām īsti nerunāja.
Tomēr sen nebiju redzējis neko tik tendenciozu, vienpusīgu un bezkaunīgu kā šo rakstu Tvnetā.

Nesen lasiju Egleskoka pārdomas par to, ka ļoti bieži informācijas plūsmā (medijos) tiek lietota iepriekšdefinētu iespēju piedāvāšana runājot par kādas problēmas risinājumiem, tādējādi lasītājam "sašaurionot skatu" uz doto problēmu. Es gan nedaudz šaubos, ka tas ir apzināti, varbūt vnk. tas ir žurnālistu kompetences trūkums.
Par ko līdzīgu nācās šorīt pārliecināties pirmajā Latvijas radio, kur bija raidījums par programmatūras izmaksām valsts iestādēs, jeb atvērtais kods pret t.s. komerciālo programmatūru (vai arī otrādi).

Biju domājis, ka atvērtā koda risinājumi pie mums tā īsti netiek saprasti un izprasti, bet citur lielākoties ir vairāk atbalstīti. Tomēr kā izrādās tāds priekšstats var būt gana maldīgs.
Še ku reku pastāsts (angļu valodā gan) par programētāju ar pieredzi atvērto koda projektos, kuram ir problemas ar darba dabūšanu.
Hm...

Nesen nācās saskarties ar nelielu vidnozes (XP) problēmu un/vai varbūt drīzāk datorprogrammu izstrādes nepilnībām:
Mēdz gadīties tādi spēļuki, kas ir uzinstalējami ar admina tipa lietotāju, bet ar "parasto" lietotāju nedarbojas.
Tiesa gan iekš vecās labās XP vindozes ir tāda iespēja, kā palaist programmu caur cita (šinī gadījumā Admina) kontu izmantojot RunAs. Tas ir pieejams caur labā klikšķa izvēlni un tādā gadījumā tiek pieprasīta arī atbilstošā parole. Tas gan der tikai patiešām admina vajadzībām.

Šo jautājumu:
"Kāda vella pēc es te čakarējos pats ar šito savu emuāru?",
es sev mēdzu uzdot un pa laikam arī citi man to uzdod. Galu galā kam tas viss ir vajadzīgs, ja ir pieejami n-tie sociālie tīkli ar gatavām pierakstu iespējām.
Šeit ir viens rakstiņš, kur ir viens no iemesliem.
Bet galvenais iemesls laikam būs - esmu vnk. nedaudz nobīdījies no vidējās normas attiecībā uz kritērijiem par brīvību un neatkarību...

Pēdējās pāris dienās radio (R1) dzirdēju dažas incantas ziņas un izrietošās papildintervijas saistībā ar M$ piedāvājumu atlaist Latvijas valstij stipri smuku summiņu par šamo produktu lietošanu. Droši vien par šo tēmu ne vienā vien portālā un emuārā ir iedegusies varen plaša un nikna diskusija.