Piedalieties aptaujā

Bribēju pievērst uzmanību Sandras Martinsones aptaujai, kurā būtu labi piedalīties.
Man pašam tas lika bišķi apstāties un padomāt par pagājušiem 20 Latvijas gadiem.
Citādi man ļoti patīkas viņas raksti par Baltijas reģionu ekonomiku - tā sakot plašākam skatam (biki atšķiras no vietējo mēdiju lielākoties virspusējās čalošanas).

Grāmatvedība ar atvērtā koda programmatūru

Bija virkne iemeslu, lai jau kādu laiciņu tika briedināta doma par kādas atvērtā koda grāmatvedības programmas apgūšanu. Zināmā mērā arī dižķibelei jāpateicas par to, ka pēdējās pāris nedēļas laikā tika veltīts diezgan laika un nervu, lai iebrauktu grāmatvedībā + programmā.
Bet nu visu pēc kārtas:

Marks Tvens par politiku

Šito es man ļoti gribējās izkopēt. Tiesa gan tas ir krievu valodā.

«Янки из Коннектикута при дворе короля Артура»

Atvērtais kods un būtības sašaurināšana

Nesen lasiju Egleskoka pārdomas par to, ka ļoti bieži informācijas plūsmā (medijos) tiek lietota iepriekšdefinētu iespēju piedāvāšana runājot par kādas problēmas risinājumiem, tādējādi lasītājam "sašaurionot skatu" uz doto problēmu. Es gan nedaudz šaubos, ka tas ir apzināti, varbūt vnk. tas ir žurnālistu kompetences trūkums.
Par ko līdzīgu nācās šorīt pārliecināties pirmajā Latvijas radio, kur bija raidījums par programmatūras izmaksām valsts iestādēs, jeb atvērtais kods pret t.s. komerciālo programmatūru (vai arī otrādi).

Jautājums par naudu

Es te aizdomājos par sekojošu lietu. Kredītus mēs saprotam, kā sava veida preci, kas šinī gadījumā ir nauda, kuras cena savukārt ir procenti.
Praktiski jebkurai precei ir tāda vai citāda garantija, par to, ka tā, piemēram, neizjuks izejot no veikala, t.i. saglabās savu funcionalitāti un/vai vērtibu.
Tad nu lūk še man radās jautājums:
Kāpēc aizdotajai naudai nav garantijas, bet aizņēmējam ir jābūt
garantijai? Vai arī - kas garantē to, ka nauda nezaudēs savu vērtību un funkcionalitāti? Vai aizdevuma līgumā maz ir kas teikts, par naudas kvalitātes nodrošināšanu?

Ko darīt Latvijā - jeb ko lasīt krīzes laikā II

Virsrakstā nedaudz pārfrāzēju pazīstamā raidījuma nosaukumu.
Vakar svinot Annas izraisījās tāda diskusija par to, kurp dodas Latvijas politika un sabiedrība. No maniem sarunas biedriem tā izklausījās gana pesimistiska - lielākā daļa sabiedrības ir tāda, kāda ir un kamēr nemainīsies doma "vispirms man un tad pārējiem varbūt" ("vispirms ēdīsim Tavu un pēc tam katrs savu"), tikmēr te nekādas pāmaiņas nebūs.
Man gan gribas noticēt un akcentēt pāris rakstus (saitītes), kas pretēji dominējošajiem mediju kanāliem, kuri runā tik par kārtējo apcirpšanu, dod kādu ideju, ko vajadzētu mainīt:

1 + 1 + 1 + 1 = 7

1 + 1 + 1 + 1 = 7

Šorīt paņēmu četras olas uzcepināt - sanāca 7 vēršacis.
Jāpiebilst, ka olas nebija kaut kādas tur zemākās sķiras. Kaut gan varbūt arī ne pašas augstākās.
Pirmajā brīdī aizdomājos līdz - diez' ar ko šamās tur baro, ja tik masveidīgi dvīņi rodās. Dzridēts/lasīts jau dauz ne visai patīkamas lietas par tām olu lielražotuvēm.

Liepziedu tēja

Labākais ko darīt šinī laikā - izrauties no ikdienas steigas un doties lasīt liepziedu tēju.
Vislabāk tā uz vakara pusi un labāk atrast kādu, kurai zari līdz zemei, bet var arī mēģināt rāpties. Galvenais nesteigties.
Tad var vnk. ienirt bišu un kameņu sanoņā vai drīzak tādā, kā dunoņā. Tāpēc arī pievakare labāka - parasti tad vēja mazāk un apkārt klusāks.
Tas viss kokteilis (skaņas, smaržas u.c.), ja vien ļaujas un neskrien, diezgan noteikti "apstādina laiku" uz lasīšanas brītiņu.
Vēlāk ziemā tad dzerot šo pašlasīto tēju, var arī nedaudz laiku pieturēt.

Tev būs lasīt visus papīrus, jeb uzmanīgi ar pierasto

Bļ..., kā šodien uzrāvos uz mūsdienu baušļa - "Tev būs lasīt visus papīrus".
Lieta tāda, ka biju gadu gadiem pieradis, ka, ja auto tehniskajā apskatē iedod "slimības lapu", tad uzlīmi logā nelīmē (tas gan izrādās ir mainījies). Un, kad man, gan pasakot, ka tur tas un tas jāpieremontē, ielīmēja logā teh.apsk. uzlīmi, tad nopriecājos - redz kā tomēr izgāja mans auto tehn. apskati. Visu ar' saremontēju kā nākas un braukāju neko nenojausdams līdz šodienai, kad puiši spilgtas krāsas vestītēs apstādināja....

Dzērveņogas

Diezgan reti man kāda senāk klausīta mūzika izraisa padziļinātu interesi. Tomēr pāris dienas apakaļ, kad bija noskaņojums paklausīties ko sen neklausītu, apstājos pie The Cranberies. Un kaut kā atkal iefanoju uz nedaudz ilgāku laiciņu, kā rezultātā tika izrevidēta disko grāfija un parakts i-nets.
Izrādās šamie šī gada sākumā tā kā atkal apvienojušies un Doloresai maijā vajadzētu būt iznākušam jaunam solo albūmam.
Še būs arī vecais labais Zombijs šī gada izpildījumā:

Syndicate content

Nejaušs attēls

1d/01 - pusdienas

Pēdējais attēls

12d/04

Aptauja

Kāpēc man nav Linux?:

Jaunākie komentāri