Pieraksti - Janeks Kamerovskis - Emuārs

Mostamies ap sešiem un tinamies ātrāk no šīs vietas prom - te mūs nekas nesaista . Priekšpusdienā pabriesmīgi ceļi gan Dņepras ūdenskrātuvēm un monstrīgi HESi. Vēlāk uzbraucam uz lielākiem ceļiem.

Vistālāk uz dienvidiem, bet šī nakts bija visaukstākā - laikam kalni pie vainas. Uz rīta pusi bija tā pavēsi. Naktī rēja lapsas un suņi. No rīta ceļamies un veļamies. Izmantojam kalna strauta labierīcības - tekošu ūdeni un nomazgājamies. Jānis papbeidz māla dubļu mazgāšanu.

Urā. Šī ir diena, kad atkal varu braukt. No rīta cēlos līdz ar saules gaismu un nobildējies pie jau apnikušās viesnīcas devos ceļā. Pirms Krasnoperekopskas (tad vēl neizināju, ka tā to sauc) pamanu tās rūpnīcas dumeņus ar nevājiem dūmiem kas virs līča rietumu pusē no dienvid-austrumu vējiem veidoja pamatīgu smoga dūmaku. Paguvu vēl sajust tādu kā sēra smaku.

Rīts pienāca nomācies un lietains - gluži kā mans garīgais. Viesnīca šķiet savu (padomju) laik bijis īsts lepnums, jo pirmā otrā stāva pieņemšanas un restorāna telpas uztaisītas ļoti grezni visādām tur cikām un cakām. Tomēr istabiņās bija padomju laika mēbeles un labierīcibas. Vis gan darbojās un vešiņa un dvielīši bija tīri un kārtīgi, kā arī bija ziepītes un šampūns. Vienīgi televizors bija jaunāku laiku. Istabiņa ar labierīcibām maksāja kaut kādas tur 200 (~ 16Ls) ar kaut ko grivnas.

Diena iesākās ļoti jauki, bet beidzās skrobīgi. Bet par visu pēc kārtas. Atausa ļoti jauks un saulains rīts. Varēja just, ka diena būs silta. Bijām apmetušies Dienvidukrainai tipiskā vietā ar lēzenu, bet ne plakanu reljefu, ko rotāja auglīgi un lauki ar dažādām kultūrām, kuriem pa starpām bija pa kādam meža pudurītim un koku alejām gar ceļiem. Piecēlāmies.

Rīts bija apmācies, samērā pavēss (ar vasaras jaku), bet nelija. Bija gan neliela baža, ka tas tomēr varētu līt. Nolemjam no rīta pabraukt nedaudz atpakaļ pāris apvedceļa krustojumus, lai to nobildētu un lai pievilktu ķēdi manam motociklam.

Kopā nobraukts 648 km. Esam tikuši lidz Bobriuskai. T.i. Ieturamies diezgan optimālā grafikā, jo bijām nolēmuši līdz Krimai īpaši nepauzēt. T.i. Tikai tik cik nepieciešams bendzīntankiem, ēšanai un protams robežai.

Robeža bija gana incanta - noņēmāmies kādu pusotru stundu, aizpildot pāris veidlapas un parunājoties ar robežsargiem un skatoties kā šie saprotas savā starpā. Es kaut kādā mistiskā veidā pamanījos samaksāt 5USD ceļa nodokli, bez kura Jānis veiksmīgi iztika. Pēc robežas uztankojāmies un devāmies tālāk.

Šorīt nobildēju lidojošu gliemezi.
Nemaz nebija tik grūti - viņi jau lēni lido ...

Caurskatot pieejamās programmas priekš sava N900, atradu vienu jauku programmiņu ar kuru pa tiešo (neizmantojot caurlūkprogrammu) var rakstīt emuāru ierakstus. Tas varbūt noderīgi gadījumos, ja vēlamies samazināt līdz minimumam lejupielādēto datu apjomu. T.i. Šādā veidā ievietojot emuāra ierakstu mums nenāk līdzi visādi vietnes smukumiņi (bildes u.tml.), Kas mums šinī gadījumā nav vajadzīgi.
Tiesa gan ir lietas, ko šī programmiņa patreiz neuztur (attēlu pielikumi un taksonomija), tomēr tas varētu būt labs variants, piemēram ceļojuma dienasgrāmatas rakstīšanai.

Mazām skudiņām tā noteikti nav tā vieta, kur vajadzētu iemaldīties.
Morāle: labāk dzīvojiet savā skudru pūznī.