Pieraksti - Janeks Kamerovskis - Emuārs

Jābūt diezgan šaurā laikā un telpā nokoncentrētam, lai nepamanītu vienu lietu - šī krīze nav tikai finansu krīze. Ja kaut bišķīņ cenšas paskatīties plašāk, tad top skaidrs, ka kaut kas nav galīgi kārtībā vispārīgī - mūsu vispārējās (sa)dzīves sistēmās.
Kaut kādā ziņā diezgan droši var teikt - sistēma ir sapuvusi. O'k - nebūsim tik nopietni un traģiski - sistēma( ir sevi izsmēlusi.
Nu jau ne tikai Zeitgeist kustība grib kaut ko radikāli mainīt. Tas notiek tikpat kā visās t.s. rietumu sabiedrības valstīs ko skārusi krīze. Tanī skaitā mūsu tēvu zemītē arīdzan.

Tā sapriecājos par gadumijas un gadu sākuma sniegu, ka aizvakar nopirku distancenes. Tāpēc mani varkadienas lietus gana sapīcināja. Tomēr arī pēc iepriekšējiem atkušņiem novēroju, ka Piņķu nomalē starp dīķi (Gurķi) un upīti pie meža sniegs tik ātri nekūst un ka tur var gana labi paslēpot. Tiesa gan, iepriekšējo reizi biju tur brīdī, kad bija nedaudz uzsalis un sniegs labāk turēja slīdsoli.

Manuprāt ļoti vērtīgs skats no malas uz pēdējo gadu Latvijas un ne tikai politiku un ekonomiku izskanēja šorīt Latvijas Radio 1 intervijā ar Edvardu Lūkasu no The Economist. Tas vnk. ir jādzird.
Katrā ziņā man patika atziņa pašās intervijas beigās...
Sākumā gan pieteikums bija šķērsām.
Variet to noklausīties radio arhīvā ap 08:14 un 08:24:

Suns - funs un saulesbrilles.

Pirmajā brīdī, kad šito ieraudzīju nodomāju, ka šis ir tikai kārtējais ultravieglais lidaparāts, pie tam gana vēsturiskas konstrukcijas, ne visai glīts lidaparāts. Tomēr manas domas mainījās, kad ieraudzīju video, ko puiši ar šito dara.
Tas ir sava veida bezceļnieks lidmašīnu izpildījumā. Un lai arī šī konstrukcija ir gana veca (ja nemaldos ap II pas.kara laiku), tad acīmredzot laika pārbaudi izturējusi, jo vēl joprojām tiek atkārtota dažnedažādās replikās.

Man te radās doma - ka varētu uztaisīt tādu kā konkursu par nevardarbīgiem protesta veidiem. Mēs taču esam gana daudz un pie mums tomēr ir gana demokrātijas.
Ir taču tik daudz nevardarbīgu iespēju, kā izpaust daudzuma varu. Mēs taču šodien esam atkarīgi no tik daudz tehniskām un organizatoriskām un telpiskām lietām, ka radoša pieeja šinī ziņā var pavērt daudz un dažādas ietekmēšanas iespējas.
Dažādi varianti par kādu konkrētu organizāciju sakaru pārpludināšanu, kaut kā iepriekš noteikta (varbūt pat likumiski) masveidīgi nedarīšana vai darīšana, korķu veidošana u.tml.

13. janvāris šogad beigās izvērsās gana stulbi. Kolektīvi vārītais kokteilis rezultējās lidojošos ķieģeļos.
Kolektīvā alkatība noved finanšu krīzē, izmisusī valdība spiež uz sabiedrību, vājākie un izmisušākie neiztur...
Protams, tur ir arī daudz citi (pūļa) efekti. Dažs labs arī saistāms ar vērtību zudumu. Bet man, tomēr ļoti raksturīgs šķita viens vīrietis, kurš kliedza aptuveni tā: "Dodiet man darbu, un es nesitīšu logus!".
Un tagad visi meklē vainīgos...

Ir iestājusies vispasaules modernās sabiedrības histērija, ko sauc par ekonomisko krīzi. Man tas ir labs iemesls, lai mēģinātu sakopot tās domas un neatbildētos jautājumus, kas jau labu laiku riķojuši apkārt atkal atgriežoties kā uzmācīgas mušas.

Šito brīnumu es ieraudzīju pirms kāda gada sēņojot. Biju par tādiem dzirdējis, bet redzējis nebiju. Tas nebija liels - aptuveni 20 cm diametrā.
Bilde gan nav īpaši kvalitatīva, jo bildēju ar telefonu.
Tāds brīnums var izveidoties, ja blakus esošajiem kokiem ir saaugušas sakņu sistēmas, tad, koku nocērtot, tas turpina dzīvot kopā ar nenocirsto koku un arī augt, veidojot tādu kā "riepu". ŠInī gadījumā gan "riepa" nav smuki apaļa, jo acīmredzot cērtot celma vienā sānā miza pabojāta, vai vēlāk atmirusi.

Var protams ilgi un bezgalīgi diskutēt par to, kas ir laba mūzika un šķiet tikpat ilgi un bezjēdzīgi var strīdēties par virsrakstā minēto jautājumu.
Bet šeit lūk viena saitīte uz emuāru, kur autori nešaubās par roka dzīvīgumu. Labi un trāpīgi un prātā paliekoši izvēlēts nosaukums: