Krīze.
Krīze - šis maģiskaia vārds,
Katram mēles galā tas.

Lai vai kā - man visvairāk patīk doma, ka tas ir slieksnis uz jaunām un citādām iespējām. Tā vairāk darbojas kā motivators analizēt esošo situāciju un kaut ko mainīt.
Saistībā ar analīzi pēdējās nedēļas laikā pievērsos enerģētikai. Jau iepriekš (kaut vai pēc tās informācijas, kas pieejama parastajos plašsaziņas medijos) sapratu, ka mūsienās gan indivīda, gan sabiedrības/valsts ir ļoti atkarīga no enerģijas (Krievijas - Ukrainas gāzes strīds). Un brīvība šinī kontekstā ir tieši proporcionāla brīvai enerģijas avotu izvēlei un iegūšanai.
Pirmajā brīdī varētu likties, ka mums ir gana daudz izvēles, lai izvēlētos enerģijas resursu piegādātājus - ir dažādas kompānijas, ir dažādas valstis. Tā tas arī ir. Mums pat ir savi kurināmās koksnes resursi, kas arī var nodrošināt vienu lielu daļu no nepieciešamās enerģijas tautsaimniecībā. Tādējādi padarot to mazāk atkarīgu no ārējiem enerģijas resursiem.
Bet, kas notiks ar mūsu enerģētiku, ja pasaules tirgū samazinās naftas produktu piedāvājums un cenas celsies? Ja vērīgi paskatīsimies visapkārt, tad ieraudzīsim, ka praktiski visi mūsu ikdienas labklājībā izmantotie labumi tiek saražoti ar lielāku, vai mazāku naftas/fosilo produktu palīdzību. Pat pārtikas ražošanā tiek izmantoti traktori, kas darbojas ar naftas produktiem. Praktiski, tas nozīmē, ka cenas ceļas visam. Pat tai pašai kurināmai koksnei, kuras aizgādāšanai līdz TEC nepieciešama degviela. Sekas varam katrs iztēloties pa savam, atbilstoši savai zināšanu pakāpei.
Praktiski tas nozīmē, ka mēs dzīvojam sistēmā, kas ir ļoti atkarīga (es pat teiktu ekstremāli) no naftas produktu tirgus. Jau neliela cenu šūpošanās šajos tirgos pamatīgi atspoguļojas visā tautsaimniecībā. Savukārt pamatīgāki cenu lēcieni, var to vienkārši iznīcināt.
Varētu jau teikt, kas tur liels, nafta jau vēl ir kaut kur atrodama un ne jau nu vienā dienā tā izbeigsies. Taču dzīvot labi gribas visiem un jo vairāk zināms, ka citi dzīvo labi, jo vairāk gribas kā citiem. Šis efekts ir arī par pamatu tam, ka naftas produkti ir iesaistīti it visā - vnk. labu laiku naftas produkti bija vislētākais un visērtākais enerģijas iegūšanas veids. Un kā zināms, par to, kas nāk viegli un ērti, mēs īpaši neaizdomājamies, kamēr vien nepienāk krīze. Tā nu izveidojas situācija, kur naftas produktu tirgus globāli aug palielinātā ātrumā, savukārt naftas krājumi paliek ar vien mazāki un/vai grūtāk iegūstami. Un tas neizbēgami noved pie naftas tirgus cenu nestabilitātes - straujiem lēcieniem ar augstāk pieminētajām negatīvajām sekām.
Ne viens vien infomācijas avots (skat. saites raksta beigās) apgalvo, ka šīs krīze viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais cēlonis ir augšminētais. Naudas sistēma ir pakārtota lētajam enerģijas veidam un cerībām uz nepārtrauktu pieaugumu un peļņu. Ja tā nenotiek, tad tā vairs nespēj pildīt savas funkcijas.
Scenāriji tiek zīmēti gana drūmi saistībā ar šo krīzi. Es gan tomēr ticu, ka cilvēkiem/sabiedrībai ir gana daudz spēju un zināšanu, lai pārgrupētos un radītu jaunas pieejas enerģētikā un arī tautsaimniecībā un ekonomikā.

Pēc būtības šeit sākas otrā raksta daļa. Man pat bija doma veidot atsevišķus rakstus, bet par cik tas tomēr bija par enerģētiku, tad nolēmu apvienot.

Tā cerība izriet arī no ticības cilvēku spējai izgudrot un ieraudzīt iespējas sev apkārt. Savos bērnības un tīņu gados (un arī tagad es aizrāvos ar zinātnisko fantastiku. Arī Žila Verna darbi bija no tiem. Viņš bija aprakstījis daudzas tādas tehnoloģijas, kas viņa laikā vēl nebija, bet manā laikā jau bija. Tāpat es lasīju par lietām, kas tanī laikā vēl nebija, bet šodien jau ir.
Tāpēc ar lielu interesi izlasīju par gana neticamiem un bieži neatzītiem atklājumiem/tehnoloģijām, kas šķiet gana fantastiskas. Atcerējos arī savas fantāzijas par to, kā varētu iegūt jeb "noķert" zibens enerģiju negaisa laikā. Tur taču izdalās tik daudz enerģijas. Lasot par šiem enerģijas iegūšanas veidiem sapratu arī acīmredzamo - mums apkārt ikdienā uz zeme kūsā tik daudz un dažādu enerģijas veidu, ka tas ir tikai mūsu zināšanu un laika jautājums, lai mēs tās varētu iegūt un izmantot savā labā. Un tās enerģijas tur ir ļoti pietiekami cilvēcēs labklājībai. Ir ļoti labi jāpazīst lietu daba (fizika), lai to spētu.
Ja tai pašā internetā pameklē, tad var atrast pat reālus piemērus ar dažnedažādām enerģētiskām iekārtām, kuras spēj "izspiest" no vienas pievadītās enerģijas vienības daudz vairāk vienību un pat iegūto ieguldīt sākuma ciklā.
Esmu lasījis zinātniskajā fantastikā par tikpat kā mūžīgajām kodolenerģias baterijām. Šodien lasu, ka dažs labs tomēr uzdrošinās apgalvot, ka ir panācis "auksto" kodoltermisko processu.
Esmu skatījies zinātniskās fantastikas filmu par eksperimentiem ar ūdens sadalīšanu skābeklī un ūdeņadī. Šodien lasu, ka dažs labs apgalvo, ka viņiem ir izdevies šādu procesu radīt. Pat esot zināms, kā izveidot speciālu sakausējumu, kas sadala ūdeni vienkārši ar to saskaroties.
Ne visi liekas gana ticami, tomēr vairāki no tiem (cik nu man ļauj spriest manas fizikas zināšanas) šķiet gana loģiski un reāli.

Saitīte kas attiecas uz pirmo daļu:
http://www.lifeaftertheoilcrash.net/
Es to varbūt pat īpaši "neņemtu pierē", ja vien tur nebūtu tik graujoši daudz ārējo saišu un papildmateriālu.

Saitīte, kas attiecas uz otro daļu:
http://forum.eltv.ru/index.php?PHPSESSID=f2913c72e3f7ae061739a79ec4fcefd...
Bet var arī meklēt meklētājos pēc atslēgvārdiem: free energy, tesla, altenative energy u.tml.