Tā sapriecājos par gadumijas un gadu sākuma sniegu, ka aizvakar nopirku distancenes. Tāpēc mani varkadienas lietus gana sapīcināja. Tomēr arī pēc iepriekšējiem atkušņiem novēroju, ka Piņķu nomalē starp dīķi (Gurķi) un upīti pie meža sniegs tik ātri nekūst un ka tur var gana labi paslēpot. Tiesa gan, iepriekšējo reizi biju tur brīdī, kad bija nedaudz uzsalis un sniegs labāk turēja slīdsoli.
Lai arī vakardien lietus dēļ neizlēmu paslēpot, tomēr vakardienas fiziski labā sajūta pēc aizvakardienas slēpošanas mani rosināja pasākumu atkārtot jau augšminētajā vietā. Pasākums atkal izdevās. Tomēr sniegs atkušņa dēļ vairs nebija tik blīvs un uz slīdsoli mēdza iebrukt tāpēc turpināju klasiskajā variantā, kas pa iepriekš iebrauktajām sliedēm bija tīri patīkami.
Ceru, ka trases īpatnējā novietojuma dēļ spēšu ziemu vēl kādu nedēļu aiz astes noturēt.