Tai pašā jūtūbē iemaldījos dažās incantās filmiņās. Vispirms bija viena, kas mani pārsteidza - cik tālu ir tikuši ar soļojošajiem robotiem. Tiesa gan filmiņa bija uztaisīta, kā informācija par cilvēkam draudošajām briesmām no robotiem, vai robotu kareivjiem. Bet citādi diezgan iespaidīgi - tāds diezgan veikls četrkājains skrienošs robots, kuru lāgā nevar no kājām nogāzt.
Otrais pārsteigums bija ideja par saules botiem. T.i. mazītiņas ierīces ar saules bateriju, kas uzkrāj enerģiju kondensātoros un, kad tie uzlādēti, to strauji atbrīvo. Rezultātā iznāk tāds ik pa laikam lēkājošs saules botiņs. Šeit arī sastapos ar vēl vienu paradoksu, ko jau esmu minējis iepriekš - labas idejas ierodas bariņos, nu vismaz pārīšos. Akurāt dažas dienas uzzināju par šitā paša principa izmantošanu arī citos daudz noderīgākos nolūkos. Līdzīgu principu izmanto arī t.s. ūdens triecis.
Un beidzamais atradums, man atgādināja skolas laika darbošanos, kad uz līdzīga principa uztaisīju tādu kā vibro visurgājēju. Man pat viņš ir kaut kur tepat saglabājies - būs jāizvelk un jāuztaisa kāda bilde.