Biju pamanījis Egleskoka memuārus jau iepriekš, bet pēdējo mēnešu viņa ieraksti, man šķita tā vērti, lai atzīmētu viņa emuāra adresi savos pierakstos.
Ļoti iesaku izlasīt par to ko Google zin par Tevi un par sistēmas brukšanu. Par pēdējo - mani vai apstulbināja, raksts, kas bija radīts vienā datumā ar manu iepriekšējo ierakstu un saturēja idejiski to pašu ziņu, tikai ar krietni konkrētāku un bagātāku atsauksmju/saitiņu materiālu.
Še būs: http://egleskoks.wordpress.com

Jābūt diezgan šaurā laikā un telpā nokoncentrētam, lai nepamanītu vienu lietu - šī krīze nav tikai finansu krīze. Ja kaut bišķīņ cenšas paskatīties plašāk, tad top skaidrs, ka kaut kas nav galīgi kārtībā vispārīgī - mūsu vispārējās (sa)dzīves sistēmās.
Kaut kādā ziņā diezgan droši var teikt - sistēma ir sapuvusi. O'k - nebūsim tik nopietni un traģiski - sistēma( ir sevi izsmēlusi.
Nu jau ne tikai Zeitgeist kustība grib kaut ko radikāli mainīt. Tas notiek tikpat kā visās t.s. rietumu sabiedrības valstīs ko skārusi krīze. Tanī skaitā mūsu tēvu zemītē arīdzan.

Man te radās doma - ka varētu uztaisīt tādu kā konkursu par nevardarbīgiem protesta veidiem. Mēs taču esam gana daudz un pie mums tomēr ir gana demokrātijas.
Ir taču tik daudz nevardarbīgu iespēju, kā izpaust daudzuma varu. Mēs taču šodien esam atkarīgi no tik daudz tehniskām un organizatoriskām un telpiskām lietām, ka radoša pieeja šinī ziņā var pavērt daudz un dažādas ietekmēšanas iespējas.
Dažādi varianti par kādu konkrētu organizāciju sakaru pārpludināšanu, kaut kā iepriekš noteikta (varbūt pat likumiski) masveidīgi nedarīšana vai darīšana, korķu veidošana u.tml.

13. janvāris šogad beigās izvērsās gana stulbi. Kolektīvi vārītais kokteilis rezultējās lidojošos ķieģeļos.
Kolektīvā alkatība noved finanšu krīzē, izmisusī valdība spiež uz sabiedrību, vājākie un izmisušākie neiztur...
Protams, tur ir arī daudz citi (pūļa) efekti. Dažs labs arī saistāms ar vērtību zudumu. Bet man, tomēr ļoti raksturīgs šķita viens vīrietis, kurš kliedza aptuveni tā: "Dodiet man darbu, un es nesitīšu logus!".
Un tagad visi meklē vainīgos...

Ir iestājusies vispasaules modernās sabiedrības histērija, ko sauc par ekonomisko krīzi. Man tas ir labs iemesls, lai mēģinātu sakopot tās domas un neatbildētos jautājumus, kas jau labu laiku riķojuši apkārt atkal atgriežoties kā uzmācīgas mušas.

Var protams ilgi un bezgalīgi diskutēt par to, kas ir laba mūzika un šķiet tikpat ilgi un bezjēdzīgi var strīdēties par virsrakstā minēto jautājumu.
Bet šeit lūk viena saitīte uz emuāru, kur autori nešaubās par roka dzīvīgumu. Labi un trāpīgi un prātā paliekoši izvēlēts nosaukums:

Es neesmu veģetārietis un laikam nebūšu, tomēr šinī saitītē redzētais man spēja uzdzīt nelabumu:
http://www.meat.org/index-1.asp?c=mymmdba0109

Un kārtējo reizi palielināja manu pārliecību un cieņu pret mūsu bioloģiskajiem lauksaimniekiem un vairoja nepatiku pret lielražošanām.

Mani jau labu laiku urda daži jautājumi:

Sievai bij' laba ideja, kas tika realizēta Ziemsvētku vakarā, bet kas ļoti labi piedien arī vecgada vakaram: iefilmēt savstarpējas miniintervijas par tēmu, kas visvairāk patika pagājušajā gadā un ko vēlētos no nākošajā gadā.
Startp citu, ļoti incanti, it sevišķi attiecībā uz bērniem, kas viņiem visvairāk palicis atmiņā.

Laimīgu Jauno gadu!