Atbilde noklausīta nesen kā pastāsts par pagājušā gadsimta sākuma kalpu vērtēšanas paņēmieniem. T.i. sava veida darba intervija tajos laikos bija sekojoša:
Iespējamo kalpu aicināja pie galda un lika ēst. Saimnieks skatījās, kā nu šis ēd un vērtēja. Vajadzējis ēst ātri, bet kārtīgi, tad esot bijis labs.

Kad sāku veidot savus Pierakstus nemaz ar neiedomājos, ka ceļojumu sadaļa tā izvērsīsies. Šoreiz gan ar ceļošanu saistība ir tikai daļēji.
Šodien nejauši acīs iekritušais darba sludinājums (skat zemāk) pavilka uz virsrakstā minētajām sajūtām. Iedomājoties, ka varētu pastrādāt to, kas man padodas un tīk un padzīvoties pa indijas oekāna atolu saliņam un koraļu rifiem, pretstatā vietējai dižķibelei un diezgan pamatīgu neskaidrību par nākamo mēnesi, šādu domu dzimšana nav nekāds brīnums.
Sākumā pat nemaz tik ļoti nepavilkos, tik tas Maldīvu salu nosaukums lika aizdomāties, bet kad paskatījos bildītes, tad biju pagalam. Nebūtu famīlijas un sia mia, droši vien nekavētos pieteikties konkursam: