Mostamies izbaudot jauko skatu uz Dņepru un lietojot ērtības ko tā piedāvā - pilnvērtīgu nomazgāšanos. Varētu mēģināt arī peldēt tomēr upes kasts šai vietā stāvs arī zem ūdens un mālains. Varētu būt problēmas ar arā izkļūšanu. Atpakaļ izbraucot uz ceļa tā straujāk mēģinu paņemt smilšainos posmus. Rezultātā pastulbs, bet mīksts kritiens smiltīs un mans labais čemodāns atdalās. No tā arī atdalījusies stprinājumu atslēga. Jānis bilst, ka Arbatam es vēl neesmu bijis gatavs un aizlienē man savu stropi, lai pievilktu to pie koferu rāmja.

Pēc brīža kad atkal jau braucam atkal nākas piestāt, jo no kritiena atskrīvējies labais spogulis un plivinās kā vēja rāditājs. Vēl pēc brīža rodas kāds iemesls piestāt Jānim, kurš nosmej, ka nevarot šorīt nekā braukt. Skrējiens gar Minsku paiet samērā raiti un esam pie robežas bendzīntanka, kur bijām nolēmuši iztērēt pēdējos tūkštošus Baltkrievijas rubļu. Diemžēl bedzīntankā bija tikai dīzelis.

Cauri robežām tikām diezgan raiti. Baltkrievijas robežpunktā beznodokļu veikaliņā atbrīvojamies no iepriekšminētajiem Baltkrievijas rubļu tūkstošiem, kuru saskaitīšana mani mulsināja līdz pēdējam brīdim. Iedomājieties savā makā papildus esošām naudas zīmēm vēl arī dažādu vērtību santīmu desmitdaļas un simtdaļu (un varbūt pat tūkstošdaļu) naudas zīmes. Latvijas pusē aizpildam sīku deklarāciju par ievestajām akcīzes precēm un esam Latijā. Pēc brīža jau Krāslavā. Kaut kāda drošības sajūta tajā visā, ka esam Latvijā tomēr ir.

Krāslavā salejam degvielu. Zazvanam savējos, kuri saka, ka šiem kārtīgi līst. Šeit vēl ne, bet ir nomācies un diezgan silts. Apskatam lietus radara datus un nosecinam, ka uz mazāku lietu varētu cerēt Daugavas kreisajā krastā un tā arī dodamies mājup. Kaut kur aiz Salienas uzvelkam lietus apģērbu. Jānis vēl paspēj iefilmēt manu prātīgo braukšanu pa grunteni. Drīz sāk līt, bet ne īpaši stipri - kas ātrumu īsti nemazina. Tiesa gan ar lietu kaut kur pie Aknīstes arī paliek krietni vēsāks. Pie Vecumniekiem (?) jau vars nelīst, bet ir pavēss. Ar vasaras jaku ir auksti. Šīs dažas stundas abos brauciena galos tad ir vienīgās, kad vasaras jaka nerullēja. Drīz Baldone un Ķekavas apaļa DUS, kur pēdējā kafija un foto. Nākamā pietura pie mājām, kur satiek kaimiņu un laikam ar ļooti apmierinātu sejas izteiksmi saku: "Es esmu mājās".