Urā ! Pēc seniem laikiem šodien varēšot kaķus laist ūdeni - un pa upi uz leju. No rīta briesmīgi negribas celties, jo laiks nav sevišķi skaists - līst lietus, migla, neizskatās, ka skaidrosies. Paēdam brokastis - kārtējo reizi liela izēšanās. "Ātros tempos" sakravājamies un nepienāca pat ne
pusdienas laiks, kad mēs jau braucām. Pats labākais glābšanas tērps bija Ilonai - bumba ielikta somā un tas viss uzķerināts uz muguras.
Un tā - mēs braucam. Tā kā pusdienas nav ēstas, tad pēc neilga laika izkāpjam vārīt tēju. Vēlāk rodas arī ideja, ka, ja vārām tēju, tad varam uzvārīt arī zupu. Kamēr ideja rod risinājumu, Dzintars ir pazudis. Atskan skaņas, kas liek domāt, ka pusdienas ir gatavas, bet Dzintara nav. Tad visi korītī saucam viņu. Pēc kāda laika ierodas Dzintars - izskatījās samērā priecīgs, teicās esot nedaudz apmaldījies. Kāpjam laivās un braucam, braucam, braucam... Ūdens mierīgs, krāču nav. Pēc kāda laika - svētki, pirmā krāce. To izbraucam un apstājamies upes labajā krastā, jo Valdis saka, ka tālāk nakšņošanas vietu nebūšot ilgu laiku. Mums paziņo, ka vakariņās būšot zupa - tas nevienu neiepriecina, rodas pretenzijas. Ilze nomet lapiņu ar ēdienkarti, un mēs ar Ilonu priekšgalā nolemjam, ka rīt obligāti jādodas un jānopērk makaroni un rīsi, jo zupas ir galīgi apnikušas.
Paēdam vakariņas un lienam migās. Ar labu nakti !

P.S. Dainis šodien kā vienmēr notikumu centrā.
Ar viņu kā parasti notiek kaut kas tāds, kas citiem negadās. Dainis viltīgi aizķerina airi aiz akmens tā, ka nevar dabūt ārā. Pēc kāda laika skatāmies - Daiņa airis peld !

Laura