Možos un noskatos uz visiem (izņemot Ilzi) no augšas, jo gulēju naturālā stiepļu pinuma gultā. Komforts!
Drīz kļūšu poliglots. Ja viss būs normas robežās, pārgā-jienā iemācīšos divas valodas - igauņu un latīņu. Igauņu dienā ar Valda palīdzību, latīņu nakti ar lielās Ilzes tantes ekatraseansiem. Šonakt vielu uzsūcu apm. 15 min.Vēl jau pārāk spoži nav. Sapratu tikai pirmos divus vārdus - Vai! Vai!, bet nekas, gan jau ar laiku.
Bet pats ilgi raudāju sapnī. Abstiņš.!
Ap pusseptiņiem tinam makšķeres un slājam kalnup. Gājiens korekts un omulīgs, ja neskaita Lauras izlēcienus. Cits nekas neatlika, kā nopērt. Šķērsojam vienu nelielu pārejiņu, aiz tās rabarberu lauki. Rabarberi tiek filmēti un foķēti kopa ar Inesi.
Klātu pusdienlaiks, kas šoreiz īpaši priecē, jo neizsīkstošais sarunu pavediens ir samērā netradicionāls. Galvenie oratori - Janeks un Valdis. Un abu koncepcijas man ir tuvas. Janeka kalarambūri par ratiem mani aizrauj kā amatnieku, savukārt Valda pārdomas par žaunām stiprina makšķernieka garu. Taču pāri tam visam stāv viens vecis, kurš teica:"Esi..."
Plānā gastronomiskās izvirtības. Jaunieši gatavo burjatu nacionālo kokteili. Sastāvs - rabarberi, žimeles un latvāņi. Es neēdu. Gaidu kamēr pārējie mirs, bet gaidot nogurstu un aizmiegu. Pamostos kā mākslas nesējs. Uz lieliem zīmējas dažādas ainiņas no sadzīves. Stils un autors pagaidām nenosakāmi, bet nekas, tāda mākslinieciska dvēsele jau nepaliks nemanāma. Izskaņā neliela sapulce un turpinām ceļu. Ejam, ejam pa kalniem un pa lejām, līdz beidzas mežs un sākas malkas stibīšana. Šai akcijai sekoju ar lielu rūpību, jo esmu misiņš un malciņa ir putras vai nāves jautājums.
Ir ļoti patīkami atklāt sevī jaunas, neuzartas āres.Tāda izrādās ir arī kulinārija. Ar Jāni kopīgi tiek radīta unikāla kartupeļu biezputras recepte, ar kuru , es ceru, leposies vēl daudzas tūristu paaudzes. Mazā Ilzes tante iesaka doties uz mācībām Akadēmijā, putrologos. Tagad domāju,
Ielienam teltī, sagatavojamies miegam un vismaz man sākas nakts dzīve ar lieliem runu un ģeķību plūdiem. Man domāt, tā varētu būt kāda kalnu slimības izpausme. Mediķi, censdamies mani apklusināt, dzied šūpļadziesmas un skaita dzejoļus. Jūtos gandarīts, bet neapmierināms. Vāros ar vēl lielāku sparu, līdz Ilze ar Inesi , pielietodamas profesionālus paņēmienus, izlauž rokas, atlauž žokļus un iestūķē kaut ko mutē. Pāris konvulsīvas kustības, kājiņas notirinās un viss. Priekškars nolaižas. ' La Finita !
Ari diena cauri! Lūk !

Ibn Dzintars