Pieveiki ~ 360 km. Rīts bija jauks, varēja just ka būs siltāks. Jau vakar atbrīvojos no bikšu siltās oderes, šodien bija kārta jakas siltajai oderei. Ikrīta rituāls ar telts savākšanu un apžāvēšanu, brokastis un silta tēja termosā (kurai šoreiz vairs nav tik liela nozīme). Atvados no tiem norvēģiem, kas pamodušies, un atkal vējš svilpo man ausīs. Biju izvēlējies kārtējo ne galvenā ceļa maršrutu ezeram gar otru krastu. Ceļš līkumo gar diezgan bieži izvietotiem Zviedru ciematiņiem, no kuriem lielākā daļa izskatās kā būtu tāds kā brīvdabas muzejs. Mājiņas izskatās pavecas guļbūves, bet lielākā daļa sapucētas, varētu pat teikt - "nolaizītas", tāds zviedrisks perfekcionisms. Smuki jau gan. Nākas gan arī secināt, ka šeit atrast nakšņošanas vietu būtu bijis tikpat kā neiespējami un vakardienas moto kempings bija tieši laikā. Vēlāk jau izbraucu uz galvenajiem ceļiem un pēc Enkopingas jau maģistrāle. Nosecinu, ka GPSā kaut kā neesmu pamanījies ielādēt Fienvidzviedrijas un Stokholmas karti. Pirms Stokholmas vēl jāuzpildās pēdējo reizi. Bendzīntankā mani uzrunā viens lietuvietis. Tas izrādās strādā Norvēģijā un arī ir motobraucējs, šim esot Africa Twin, neesot tik kompānijas ar ko braukāt. Brītiņu parunājam un atvadamies ar domu, ka tad jau uz kuģa parunāsimies. Tik pēc tam uz šosejas nodomāju, ka varēju šim uzsēsties "uz astes", lai tiktu uz ostu. Diemžēl bija jau par vēlu. Šī bija mana pirmā neveiksme, kas kopā ar vēl dažām neveiksmēm un kļūdām noveda pie prāmja nokavēšanas. Nedaudz iegāza mana šī ceļojuma ļoti pozitīvā pieredze ar prāmjiem, kur viss notikās ļoti ātri un raiti. Rezultātā pie piestātnes biju tikai pusstundu pirms un atjēdzos kāds trešais pirms pēdējās mašinas kas tika uz kuģa. Lieki teikt, ka gribējās reizē raudāt un uzspert visu pasākumu gaisā, jo biju jau gana noguris un man it nemaz nebija vēlmes tagad domāt par nakšņošanu, par kuru man šinī pilsētā nav ne mazākās jēgas, bez tam taisījās līt. Kaut kā pamazām mēģināju to visi sagremot un uztvert kā piedzīvojumu. Aizripināju līdz centram noparkojos un aizgāju apēdu kādu picu ar alu. Stc. parkošanās šeit šķiet uz trotuāriem nav atļauta. Močiem gan ik pa laikam ir speciālas parkošanās vietas, kurās pārsvarā pa kādai brīvai vietai bija. Ja nu vienīgi izņemot pašā centrā. Pēc tam turpat ēstuvē mēgināju caur netu kaut ko saprast ar viesnīcām. Diezgan ilgi noknibinājos un sapratu, ka viesnīcas ir padārgi, bet t.s. pansijas visas pilnas. Par cik jau bija gana vēls, tad devos meklēt apmešanos vietu pa tiešo. Rezultātā gan trīs neveiksmes - visas jau pilnas. Beigās jau krietni vēlā vakarā tiku līdz Interhostelim. Biju jau gana noguris un garīgais, kurš jau tā nebija nekāds, tagad bija galīgi vienā vietā. Tā un citu iemeslu dēļ šoreiz man galīgi nebija noskaņa gulēt kopkojā, tāpēc paņēmu, lai ar dārgāku tomēr atsevišķo variantu.