Pieveikti 497 km. Šais kojās gulēšana bija tīri o'k. Par laimi neviens nekrāca, tik tad, kad jau taisījos uz izbraukšanu, kāds blakus divstāvenē sāka vareni dot vaļā. Šodien bija ieplānots vnk. stiepiens iekš Zviedrijas. Rīts par spīti bija apmācies un ik pa brīdim līņāja. Bet zinot prognozes, ka tam lietum jāpāriet, nogaidīju kādu brītiņu, kad nelīst un devos ceļā, pie sevis nodomādams, ka te ir vērts iegriezies un pavadīt nedaudz vairāk laika. Izbraucot no Trondheimas atkal sāk līt. Kā parasti uzvelku savu lietus kombi un kā parasti tas pēc īsa brītiņa pāriet. Nogriežos no Oslo maģistrāles. Ceļš ievijas pašaurā upes kanjonā. Smuki. Krāčaina upe kur regulāri manu makšķerniekus līdz viduklim iebridušus ūdenī. Vispār upes te smukas - tā vien gribas pa kādu no tām "pakuģot". Vēl ik pa laikam paralēli iet dzelzs ceļš. Varbūt kāda daļa no transskandināvijas maģistrāles (bija redzams ari vakar)? Tas tiek ceļvedī rekomendēts kā viena no šī reģiona tūrisma lietām, ko nevajadzētu laist garām. Tā tīri nemanot tieku pie Zviedrijas robežas, kas atrodas tādā jau diezgan plakanā vietā, lai gan kalnos, un vairāk tādā kā tundrā - pārsvarā nelieli, mūsu skatījumam, pakropli bērziņi mijas ar purvien, kas apauguši tādām pašām priedītēm. No robežas gan palikušas praktiski tikai ceļazīmes un robežsargu ēkas. Ceļš gan šeit ātrāks, līkumi slaidāki. Tik asvalta kvalitāte vietām pieklibo. Nav tā ka bedres, bet visādas trepes pumpas un ielāpi. Caurbraucot vienai pilsētelei, ātruma ierobežojums 30km/h - izrādās kaut kāds tirdziņš, visi tirgojas uz ielas. Bet pārsvarā tādas globalizācijas preces un dažas "garāžas izpārdošanas". Biki piestāju, bet īsta vēlme te pavadīt laiku nav un dodos tālāk. Pa ceļam vairāki slēpošanas kalniņi un diezgan pamatīgas platības ar purviem un ezeriem. Ainavu maiņa apgrieztā secībā diezgan līdzīga Somijai. Tais purvos diezgan regulāri gan manu Zviedru kemperus. Man nekāda īpaši cita skaidrojuma tam nav kā vien ogu lasīšana. Tā vakarpusē esmu pilsētiņā Mora, kur sazīmēju to, ka esmu šeit jau reiz bijis darba darīšanās. Iepērki kādu minimālu paiku un vienu alu un domāju "atvilkt" kādu gabaliņu nost no pilsētas un atrast kādu nakšņošanas vietu. Plāni gan mainās, kad ārā izbraucot ieraugu motobraucēju kempingu "Red Wings". Telts vieta ļoti demokrātiska, komplektā dabū ārā dušu (bet ar siltu ūdeni) un plītiņu, ja vēlies ko gatgavot, izlietni ja vajag ko nomazgāt. Protams, ugunskura vieta ar malku. Ir arī mājiņas, bet lai atvieglotu manu izvēli par naudas tērēšanu, tās jau ir aizsistas. Bet man ar to pietiek. Uzslienu migu, paņemu savu alu un paiku un eju tusēt ar citiem, kas vēl neģuļ. Tie izrādās trīs norvēģi. Viens pāris aptuveni manā vecumā ar ieliniekiem un viens pavecāks vīrs ar kārtīgu jubilejas modeļa Hārli. Rezultātā iepazīstamies un nopļāpājam par visu ko vien šadās reizēs var motbraucēji nopļāpāt - sākot ar močiem un beidzot par dzīvi vispār. Kādu brītiņu pēc divpatsmitiem atvados un dodos pie miera, jo lai ari līdz Stokholmai nav tālu, rīt jātiek uz prāmja.

Skatīt lielāku karti