Pieveikti 441 km. Pa nakti gan ne viens trollis nerādās un veiksmīgi noguļu līdz pat rītam. Paveicu savus ikrīta rituālus un dodos tālāk ceļā. Esmu jau sācis ilgoties pēc mājām. Laikam nogurums dara savu. Kādu brīdi gan jau nodomāju vai Trondheimas apmeklējumu neatmest un taisnākā ceļā doties uz Stokholmu. Tomēr ap pusdienlaiku, skatoties uz kartes, tāpat ir skaidrs, ka pa divām dienām tāpat netikšu galā un tāpēc tomēr izlemju doties uz Trondheimu. Pirms tam rīta pusē turpinot savu ceļu dodos pa maršrutu, kas izskatās pēc tāda kā jauna Norvēģijas mazceliņa, bet ar asvaltu. To secinu pēc tā, ka vietām šī ceļa nav manās GPS kartēs un ka ceļu būvniecība ir svaiga. Asvalts gan labs, bet ceļš šaurs ar speciālājām maiņas vietām un ļoti līkumains - gribēdams ātri nepabrauksi. Bet par to mašīnu un it sevišķi kemperu te maz un skati jauki. "Noķeru" vienu smuku ūdenskritumu, kādi gan škiet viņiem te pierasta lieta. Ap pusdienlaiku esmu atpakaļ uz lielās maģistrāles un dodos uz Trondheimu. Pirms Trondheimas vairāki tuneļi, kas mani dzen vājprātā - tur iedarbināti tie lielie ventilātori, kas rada tādu frekvenci, kas ir līdzīga apsardzes signalizācijām. Papildinot to ar dienas nogurumu - tas likās tiešām uz robežas. Tāpēc biju priecīgs, kad tiem beidzot tiku caui. Trondheimā ierados jau krietnā vakarā ap astoņiem. Manas pūles "uz sitienu" sarunāt naksmājas ir loģiski neveiksmīgas. Pilsētiņa izskatījās simpātiska, bet man pagaidām nebija nakstmājas. Teorētiski varēju vēl izskriet ārpus pilsētas un kaut kur nolīst, bet sāka līt. Biju arī gana noguris un tāpēc izlēmu šoreiz paņemt kādu t.s. pansiju vai hosteli. Rezultāds izdevās lielisks - šeit vasarā darbojās studentu pašu organizēts hostelis šamo kopmītnēs. Varētu gan domāt, kas tur tāds - studentu kojas. Bet šeit tas bija pavisam citādi - gan pati ēka, gan viss pasākums tiek apsaimniekots ar studentu biedrības palīdzību. Ēka pati par sevi ar' bija visai interesanta, nesanāca papētīt, bet šķiet bijusi domāta kam citam. Pats jaukākais bija atmosfēra - iedomājieties kaut ko pa vidu starp studentu burziņu, krodziņu un mājasdarbu pildīšanas vietu. Tā aptuveni izskatījās vieta, kur bija reģistratūra. Tur bija arī maza skatuvīte ar skatuves tehniku, grāmatuplauki, datori ar internetu un bāra lete ar akvāriju alusglāzes formā, kurā ap cilvēka galvaskausu peldēja zivtiņas. Tam pavidu samērā raiba publika, pārvarā jaunatne. Viens no tiem spēlēja un dziedāja uz ģitāras kādus, škiet, pēdejās desmitgades roķīgos gabalus un citi dziedāja līdzi. Kad viņš nogura, tad tika uzlikts kāds vecāks gabals uz vinilplašu atskaņotāja. Šķiet, ja es pajautātu, es te varētu dabūt arī kāsīti zālītes. Jāteic, ka sākumā nedaudz samulsu ienākot, bet pēc maza brīriņa iepatikās, jo biju nodomājis pēc apmešanās vietas atrašanas aiziet kaut kur iedzert kādu alu. Še nu tas viss bija vienuviet un pat par ļoti draudzīgu cenu un ļoti jaukā atmosfērā. Gulēšana gan te bija tikai kopējās istabiņās, bet to man parējie faktori atsvēra. Šķiet arī guļamtelpa tiek izmantota arī kaut kādiem pasākumiem, jo bija aprīkota ar spoguļbumbām un vai tik nebija arī skatuve. Pirms alus dzeršanas gan aizgāju līdz galvenajiem Trondheimas tūrisma objektiem - Katedrālei un atjaunotajam cietoksnim, kas bija turpat netālu pāri tiltam. Šķita, ka šī vieta varētu būt tā vērta, lai te atnāktu arī darba laikos. Katedrāle bija varen iespaidīga un grezna no ārpuses. Uz dienvidu fasādes šķiet varēja sameklēt visus galvenos bībeles šižetu personāžus. Uz rietumu un austrumu fasādēm uz dzegām sasēdināti visādi mošķīši. Kad biju tam uzmetis aci devos atpakaļ uz studentu mītni un vakaru pavadīju jaukā atmosfērā vērojot jauniešus iepazīstoties un viegli tusējam, pats baudot alu un rakstot sava ceļojuma dienasgrāmatu.

Skatīt lielāku karti