Šodien pieveikti 506 km. Pēc vakardienas garās dienas un šinī labajā guļasvietā, šai senajā Somu zemnieki sētā (šķiet vai nestāstīja, ka no kādiem pagājušā g.s. trīsdesmitajiem gadiem) miegs bija varen labs un nogulēju tā pailgāk. No rīta tika nedaudz pakomunicēts ar mājiniekiem par daudz ne dažādām lietām sākot ar vēsturi, beidzot, protams, ar moto. Antti sieva atrādīja vīra iegūto Iron Butt sertifikātu. Pati gan ar moto nebraucot - bail esot (nu gluži kā manējā ). Uzņemšana bija patiesi viesmīlīga. Laiks paskrēja ātri sarunās ar viesmīlīgājiem saimniekiem un šodienas maršruta plānošanā ātri vien pāris stundas jau bija pagājušas. Ak, jā - vēl ar Antti dēla palīdzību tika remontēts "piepīpētājs", lai galīgi nepaliktu bez sakariem un nenāktos visu laiku GPSam pirkt baterijas. Rezultatā gan izrādījās, ka vnk. drošinātāja kontakti bija apsūbējuši un dažas seksulas kustības (iekšā - ārā )ar drošinātāju to "izārstēja".

Rezultātā startēju diezgan pavēlu - tuvu jau vienpadsmitiem. Nākas gan pēc ~10 km atgriezties, jo esmu aizmirsis telefona lādētāja pāreju. Ap pusdienlaiku bendzīntankā uzpildoties un pusdienojot tiek novērots večuks ar incantu veco citronu (pīli), kam uz bampera uzmauktas divas tupeles. Ainava pamazām mainās lauku un pļavu paliek arvien mazāk. Bet mežu un purvu arvien vairāk. Esmu veiksmīgi ieplānojis atkal grantenes pa kaut kādiem mūža mežiem. Dažas diezgan šauras, robežosjas jau ar vnk. meža celiņu - gandrīz vai EnduroEkskursantu gaumē. Viena meža vidū ieraugu simpātiskus mednieku namiņus, lai gan biki zālē ieaugušus un mednieku tornīšus gar ceļu. Pēc brīža arī kaut kur tālumā atskan šāvieni - laikam kārtīga mednieku saimniecība. Grantenes jau sāk apnikt. Vakarpusē tieku līdz Somusalmi, kur Staļintētiņs gribēja, vēl kādu pamatīgu gabalu no Somuzemes nošņāpt, bet nekā - te viņš arī atdūrās. Biju gan nedaudz vīlies - škita, ka šai vietai pienāktos, kas vairāk par pāris piemiņas zīmēm,  bet var būt ka man nebija labs ceļvedis. Bija jau krietni uz vakara pusi, lai meklētu kādus Somu kara laika nocietinājumus, tāpēc labāk devos meklēt kādu nakšņošanas vietu. Te nu man nācās pārliecināties, ka atrast labu nakšņošanas vietu nav nemaz tik viegli. Kā vēlāk pierādījās, tad tas ir diezgan raksturīgi visā Skandināvijā. Ezeru un upīšu jau nu ir daudz, bet kur celiņš tur galā namiņš. Tomēr pēc kādas stundas man palaimējās atrast tīri pieņemamu vietu, kas bija blakus vecā ceļa tiltam ar smuku straujtecīti. Pirmā nometne tika ierīkota uztasīti pirmie makaroni "pa flotski" un iztukšots pirmais Somu alus. Varēja just, ka esam tuvu polārajam lokam - naktī nemaz tā aŗi īsti nesatumsa, vienos naktī bija vēl gaišs.

Aptuvens maršruts:
Skatīt lielāku karti