Ziemeļbāzmas tas ir skaisti. Pa retam tās var redzēt pie mums Latvijā, bet izrādās, ka ziemļblāzmas esot redzētas arī tādas vietās, kā Havajās, Kubā, Meksikā un Itālijā. Šādas ziņas ir atrodamas vēstures avotos par 1859. gada augusta beigām un septembra sākumu.
Toreiz praktiski vienīgā uz elektrību un vadiem balstītā tehnoloģija bija telegrāfs. Elektromagnētiskās vētras dēļ vados patstāvīgi bija elekVairāki telgrāfa darbinieki dabūja elektrotriecienus, citās vietās vadu dzirkteļošana izraisīja ugunsgrēkus.
Kā tas varētu izskatīties mūsdienās, kur nu jau visa mūsu modernās pasaules ikdiena ir pakļauta visādām smalkām elektroniskām ierīcēm. Vnk. kādā dienā izbeigtos (pie tam masveidīgi) visi mūsu mobilie telefoni, sakari, pa lielam ari internets un elektrība. Pie tam lielākā daļa šo ierīču lāgā nebūtu salabojamas, jo mikroshēmas vnk. būtu bojātas. Pārējās sekas variet iedomāties paši. Dažādas variācijas atkarībā no dotās vietas sabiedrības spējām organizēties un pārkārtoties nestandarta ekstremālās situācijās.
Mazāki traucējumi ir piedzīvoti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Pēc tiem lielās elektropiegādes kompānijas veicot šādu ģeomagnētisko vētru risku izvērtējumu un nepieciešamo rīcības plānu izveidi. Zinātnieki pēc polu ledus urbumiem esot izpētījuši, ka tik spēcīgas magnētiskās vētras atkārtojas aptuveni ik pa 500 gadiem...
... Fukusimas kodolreaktori patiešām bija ļoti pārdomāti uztaisīti no drošības viedokļa. Bija ierēķināts arī cunami, bet ne tuvu tik spēcīgs kā tas pēkšņi izrādījās.