Lai arī dižķibele un cits nelabvēlīgs zvaigžņu stāvoklis (nav vairs savas darbnīcas) ir šinī brīdī apstādinājis manas lidaparāta būves darbības, tomēr ideja nekur nav pazudusi un domas ik pa laikam parosās tanī virzienā. Vienlaicīgi apsverot un meklējot arī citus variantus. Galu galā to ir gana daudz, kaut vai sākot ar izpletņveidīgajiem un deltaplāniem.
Tā manu uzmanību piesaistīja salīdzinoši rudimentāras konstrukcijas planieru sērija no amīša Mike Sandin. To konstruktīvajos risinājumos esot izmantoti līdzīgi materiāli un risinājumi, kā deltaplāniem. Interesanta autoram pieeja attiecībā uz rasējumiem - līdzīga kā dažkārt atvērtā koda programmatūras gadījumos. T.i. rasējumi, pieejami pa brīvu un publicēti mājas lapā, bet ir atruna, ka atbildību nekādu par rasējumu izmantošas sekām neuzņemas. Tāpat tiem/konstrukcijai, šķiet, nav nekādu sertifikātu. Lai gan attēlos un video ir redzami gana labi planējot. Intreresanti, vai ar tādu būtu atļauts lidot Latvijā?
Par cik metāla caurulīšu konstrukcijas man (vismaz pagaidām) ir svešas un atceroties, ka jau pirmās Latvijas laikā esot bijuši avio klubi vai biedrības, kurās esot izmantojuši no koka konstrukcijām būvētus planierus, tad nolēmu pameklēt, kas mūsdienās vēl par šo tēmu ir pieejams. Un atradu vienu citu koka planiera dizanu, kas likās ne mazāk interesants. Tas šoreiz ir no šī paša kontinenta, kokrētāk Vācijas - ULF-1. Šī dizaina rasējumi gan nav brīvi pieejami, tomēr tas ir sertificēts. Interesanta šī planiera īpatnība ir tā, ka konstrukcija ļauj ar to pilotam ieskrieties burtiskā nozīmē - t.i. pilots vnk.skrien ar visu planieri, kamēr tiek gaisā. Mani gan urda ziņkāre kā gan tas ir realizēts konstrukcijā un cik ērti pilotam pēc tam ir sēdēšana...